2015.gada maijā savu darbību uzsāka Jaunpils Amatu māja audēja amata meistares Velgas Pavlovskas vadībā. Jaunpils audēju darbnīcā ir izvietotas 16 stelles, starp kurām darbojošās ir trizuļu, sviru un sagatavošanas procesā slavenās Viļumsona stelles.
Jaunpils luterāņu baznīca ir viena no pirmajām Kurzemes hercogistē celtajām baznīcām. Tās rietumu fasādē virs ieejas durvīm atrodas metāla plāksne vairoga veidā, kura vēsta par baznīcas celtniecības gadu - 1592.
Elles kalni atrodas Veclauku pusē. Seni nostāsti vēsta, ka agrāk tur dzīvojis Velns - tuvumā esošās Lauku muižas barona sulainis, kuram bijis aizliegts mazgāties, griezt matus, bārdu un nagus.
Jaunpils pils ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas lieliski saglabājusi savu sākotnējo izskatu. Agrāk tā bija bruņinieku muiža, kas uzcelta kā ūdens pils 1301. gadā Livonijas ordeņa mestra Gotfrīda fon Roges laikā.
Agrāk Kartavu kalnā atradusies senlatviešu apmetne. Pastāv uzskats, ka Jaunpils Kartavu kalns varētu būt Atskaņu hronikā pieminētā Babote, jo tas ir vienīgais pilskalns ar valni, kas atrodas starp Dobeli un Kuldīgu.
Zviedru mūris ir siena Jaunpils centrā blakus baznīcai. Tā radusies 17. gs., un, pēc nostāstiem, to uzcēluši zviedru karagūstekņi, kurus barons Matiass fon der Reke uz Jaunpili atvedis pēc Salaspils kaujas Trīsdesmitgadu karā (1618 - 1648).