Par pilsētu

Jaunpils novads

Jaunpils novads

Jaunpils novads izveidojies 2009. gadā, apvienojoties Jaunpils un Viesatu pagastiem. Kopumā novada teritorija ir 209 km² ar 2 406 lielu iedzīvotāju skaitu 2015. gada sākumā. Novads robežojas ar Dobeles, Tukuma, Kandavas un Brocēnu novadiem. Reljefa ziņā Jaunpils novadam ir raksturīgs viegli paugurains reljefs, caur pagasta teritoriju tek vairākas mazas upītes. Novadā ir izteikta lauksaimnieciskā ražošana, un galvenās specializācijas nozares ir graudaugu (kvieši, mieži un rapsis) audzēšana un piena - gaļas lopkopība. Daļa zemnieku saimniecības, kas atrodas Jaunpils novadā, darbojas netradicionālās lauksaimniecības jomā - bioloģiskā lauksaimniecība, lauku tūrisms, zivkopība, biškopība. Jaunpils novada atpazīstamības zīme – Jaunpils pils veidols dabā un uz ne viena vien ražojuma preču zīmes.

Jaunpils pils ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas lieliski saglabājusi savu sākotnējo izskatu. Agrāk tā bija bruņinieku muiža, kas uzcelta kā ūdens pils 1301. gadā Livonijas ordeņa mestra Gotfrīda fon Roges laikā. Tās sienas celtas no laukakmens, pēc tam apmestas un vietām sasniedz 2,1 m biezumu. Jaunpils pils bija kā cietoksnis, kurā uzturējās neliela militāra vienība, ordeņa mūki, kā arī vecumdienas pavadījuši Livonijas ordeņa bruņinieki. Vairāk nekā 350 gadus pilī valdīja fon der Reku (Recke) dzimta. Jaunpils bijusi lielākā privātmuiža Tukuma virspilskunga apgabalā. Tā vairākkārt pārbūvēta un laika gaitā cietusi, tomēr ārēji pils saglabājusi daudzas ordeņa pilīm raksturīgas iezīmes - tipisko apaļo stūra torni, pils pamatstāvu bez logiem un biezos mūrus. Tagad Jaunpils pilī atrodas gan kultūras nams un muzejs, gan viesnīca un tūristu iecienīta kafejnīca.

Adrese: Jaunpils, Jaunpils novads
Tālrunis , 63107082, 26101458
Mājas lapa: www.jaunpilspils.lv
E-pasts: info@jaunpilspils.lv
GPS koordinātes: 56.7301795 23.0211921

Jaunpils luterāņu baznīca ir viena no pirmajām Kurzemes hercogistē celtajām baznīcām. Tās rietumu fasādē virs ieejas durvīm atrodas metāla plāksne vairoga veidā, kura vēsta par baznīcas celtniecības gadu - 1592. Mūra ēku cēla toreizējais Jaunpils dzimtkungs. Baznīcas tornis uzcelts 1750. gadā, bet tā zvans izgatavots pēc desmit gadiem Kurzemes hercogistē. Galveno akcentu veido greznais altāris un kancele (1648). Jaunpils luterāņu baznīca pārbūvēta un paplašināta 1849. un 1854. gadā. Apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja uzkāpt tornī un no tā apskatīt Jaunpils kultūrvēsturisko centru un skaisto apkārtni. 

Adrese: Jaunpils, Jaunpils novads
Tālrunis: 63107082, 29431992
Mājas lapa: www.jaunpilsbaznica.lv
GPS koordinātes: 56.7300108 23.0237462

Kartavkalni. Agrāk Kartavu kalnā atradusies senlatviešu apmetne. Pastāv uzskats, ka Jaunpils Kartavu kalns varētu būt Atskaņu hronikā pieminētā Babote, jo tas ir vienīgais pilskalns ar valni, kas atrodas starp Dobeli un Kuldīgu. Teikas vēsta, ka kalnā esot nogrimusi veca pils, kas celšoties augšā, tiklīdz kāds uzminēšot tās vārdu, un tās vietā pazemē grimšot krustnešu celtā jaunā pils - Jaunpils. Mūsdienās Kartavu kalni ir mežiem apaugusi pauguraine, caur kuru tek Biktsupīte. Apmeklētājiem ir izveidotas labiekārtotas dabas takas, pa kurām ejot var apskatīt reti sastopamas koku sugas, kā arī novērot gan pamestus, gan jaunus bebru veidotus dambjus.

Adrese: Jaunpils pils, Jaunpils novads
Tālrunis: 63107082, 26101458
Mājas lapa: www.jaunpilspils.lv
E-pasts: info@jaunpilspils.lv
GPS koordinātes: 56.7151469 23.0198671

Elles kalni atrodas Veclauku pusē. Seni nostāsti vēsta, ka agrāk tur dzīvojis Velns - tuvumā esošās Lauku muižas barona sulainis, kuram bijis aizliegts mazgāties, griezt matus, bārdu un nagus. Mūsdienās interesentiem Velna bijušajā mājvietā iespējams apskatīt 30 m garas pazemes ejas, kas, domājams, 18. gs. beigās pārsegtas ar mucveida velvi. Ejas ir atjaunotas un nostiprinātas. 

Adrese: Jaunpils pagasts, Jaunpils novads
GPS koordinātes: 56.7560562 22.9347500

Zviedru mūris un viduslaiku sēta "Niedru lija". Zviedru mūris ir siena Jaunpils centrā blakus baznīcai. Tā radusies 17. gs., un, pēc nostāstiem, to uzcēluši zviedru karagūstekņi, kurus barons Matiass fon der Reke uz Jaunpili atvedis pēc Salaspils kaujas Trīsdesmitgadu karā (1618 - 1648). Šodien aiz mūra atrodas viduslaiku sēta "Niedru lija", kas ceļotājiem nedēļas nogalēs pēc īpaša pieteikuma piedāvā izbaudīt dažādas viduslaiku aktivitātes: šaušanu ar lokiem vai arbaletu, šķēpu un cirvju mešanu, monētu kalšanu. 

Adrese: "Viduslaiku sēta "Niedru lija", Zviedru mūris, Jaunpils, Jaunpils novads
Tālrunis: 26336513
Mājas lapa: www.viduslaikos.lv
E-pasts: niedru.lija@inbox.lv
GPS koordinātes: 56.7298183 23.0221167