Pašvaldības vēlas valsts palīdzību pirmsskolas pedagogu atalgošanā, nevis rindu likvidēšanā
Pēc VARAM datiem, patlaban rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzā gaida 8050 bērnu. Puse no rindas ir Rīgā, stāsta ministrijas Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākais eksperts Andris Eglītis. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Rīgā mācās un vēlas mācīties arī Pierīgas bērni. Garas rindas ir arī Liepājā un Jelgavā, bet kopumā 23 Latvijas pašvaldībās ir izveidojusies rinda uz bērnudārziem, kurā ir vairāk nekā 23 bērni.
Kamēr daļa pašvaldību cenšas pievērst valsts uzmanību rindu likvidēšanai, tās pašvaldības, kur šī problēma nav tik aktuāla, lūdz valsts palīdzību pirmskolas pedagogu atalgošanā. Sākot ar 2012.gada 1.septembri, pedagogu zemākās mēneša darba algas likme paaugstināta par 10% jeb 25 latiem, tādējādi pirmsskolas pedagogiem minimālais atalgojuma līmenis palielināts līdz 280 latiem. Tomēr pirmsskolas izglītība bērniem vecumā no pusotra līdz četru gadu vecumam ir vienīgais izglītības ieguves posms, kuru finansē tikai no pašvaldību budžeta un bērnu vecāku vai aizbildņu līdzekļiem. Liela daļa pašvaldību vēlas, lai valsts palīdzētu atalgot arī šos pedagogus.
Šādu palīdzību lūdz Gulbenes novada pašvaldība, jo sarežģījumu ar rindām bērnudārzos šajā novadā nav. "Patlaban mums nav problēmu ar rindām uz bērnudārziem. No valsts mēs gribētu redzēt atbalstu pedagogu atalgojuma ziņā," saka Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls.
Uz līdzīgu atbalstu cer Jēkabpils pilsētas pašvaldība, kas arī ar vietu bērnudārzā var nodrošināt visus pašvaldībā deklarētos bērnus. "Iepriekšējos gadus esam ieguldījuši daudz līdzekļu bērnudārzu renovēšanā un atjaunošanā. Pagājušajā gadā, līdzīgi kā citas pašvaldības, cerējām, ka mums varētu palīdzēt pedagogu atalgojuma jautājumā. Tas būtu tas, ko mēs gaidītu no valsts, jo bērnu uzturēšanu un visu pārējo mēs, neapšaubāmi, varam paši nodrošināt," saka pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Līga Kļaviņa.
"Bērni ir mūsu visu, arī valsts, ne tikai pašvaldības, tāpēc arī mēs uzskatām, ka būtu labi, ja valsts palīdzētu samaksāt algas pirmsskolas pedagogiem," norāda Ķekavas novada Izglītības daļas speciāliste Aija Āre. Risinot samilzušās bērnudārzu rindu problēmas, Ķekavas novads izveidojis sertificētu aukļu datubāzi, kurā reģistrētas auklītes, kas ieguvušas attiecīgu izglītību vai izgājušas speciālas pašvaldības apmaksātas apmācības. Novadā joprojām pastāv rindas uz vietām bērnudārzos, tomēr lielākai daļai bērnu šajā gaidīšanas laikā tiek nodrošināts alternatīvs bērna pieskatīšanas pakalpojums. Aptuveni 200 bērnu novadā patlaban atrodas aukļu aprūpē, un auklītes no pašvaldības saņem 130 latu samaksu par 160 stundām, kas pavadītas ar bērnu. Savukārt vēl 130 bērni apmeklē privātos bērnudārzus, un viņiem līdzi tiek dots līdzfinansējums 180 latu apmērā. Kopā no 500 bērniem, kuri pagājušajā gadā palika, gaidot rindā, 370 ir nodrošināts alternatīvs pieskatīšanas pakalpojums.
"Atalgojums pirmsskolas pedagogiem ir daudz, daudz par zemu. To darbu, ko viņi dara par šādu atalgojumu, var nodēvēt par varonību," pievienojoties kolēģu paustajam, saka Saldus novada Izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības speciāliste Ieva Rītiņa-Brūvere, piebilstot, ka rindu problēmas Saldū nav, jo ar dažādu projektu palīdzību pēdējos divos gados viens no bērnudārziem ir paplašināts ar sešām grupām.
Arī Ventspils novads vēsta, ka rindu uz bērnudārziem viņu apkārtnē nav. Savukārt Cēsu novada pašvaldība bērnudārzu rindu problēmu atrisinājusi jau 2009.gadā, uzceļot jau bērnudārzu ar 252 vietām. Arī Jūrmalas pilsēta un Rēzekne ir nodrošinājusies pret bērnudārzu rindu rašanos.
Tikmēr interesanta situācija izveidojusies Daugavpilī. Pilsētas pašvaldības bērnudārzos ir 64 brīvas vietas, bet rindā joprojām gaida ap 70 bērnu. Kā skaidro pilsētas pirmsskolas izglītības darba speciāliste Ingrīda Zeļenkova, viens no pilsētas bērnudārziem ir ļoti pieprasīts, un vecāki vēlas tieši konkrēto iestādi, tādēļ ir gatavi pagaidīt, līdz viņu bērnam tajā atbrīvosies vieta.
"Ir pašvaldības, kur rindu problēmu nav vispār. Ir jāmāk izvēlēties prioritātes. Naudas jautājums te nav būtisks. No sākuma ir jāizdara lietas, kas ir vajadzīgas un kas ir noteiktas ar likumu, un tikai pēc tam būtu jādomā par lietām, ko mēs gribam," saka Latvijas Vecāku foruma vecāku iniciatīvas grupas "Nauda seko bērnam" pārstāve Diāna Blūma. "Bezmaksas transportu mierīgi var nodrošināt, dārgus salūtus var izšaut, kaut gan īstenībā tās dārgās salūta izmaksas nosedz tūkstošiem bērnu izmaksas bērnudārzā," viņa piebilst.
Vienlaikus Latvijas Vecāku forums uzskata, ir jārada īslaicīgs un ātrs efekts, lai rindu nebūtu jau patlaban. Komentējot VARAM plānu atrisināt rindu problēmu trīs gadu laikā, foruma pārstāvji sacīja, ka trīs gadu laikā tendence palielināties rindām uz bērnudārziem atrisināsies pati, jo valstī vienkārši nebūs tik daudz bērnu kā patlaban.
Uz sarakstu
