Nostabilizējies augstskolu topa pirmais trijnieks
Visu reitinga publicēšanas laiku tā līdere bijusi Latvijas Universitāte, kas ir arī valsts lielākā augstskola, taču faktiski nepārtraukti līderu trijniekā gozējusies arī Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, daudz neatpaliekot Daugavpils Universitātei.
Šā gada reitinga lielākais pārsteigums ir Ventspils Augstskolas kāpums reitingā par 10 līdz 12 vietām. Tas noticis, pateicoties tam, ka pieaudzis absolventu īpatsvars, augstskolas darbinieku sagatavoto zinātnisko publikāciju skaits un izglītības kvalitāte pēc SKDS aptaujas, kas faktiski nozīmē to, ka pieaugusi sabiedrības uzticība šai augstskolai. Šīs augstskolas sasniegums parāda arī to, ka nav taisnība tiem reitinga kritiķiem, kas saka – reitinga metodika izstrādāta lielajām universitātēm par labu un mazākas augstskolas tajā nevar pakāpties.
Otru lielāko kāpumu piedzīvojis Rīgas Aeronavigācijas institūts, kas pakāpies par deviņām vietām. Kaut arī te sarucis studentu un personāla skaits, toties pieaudzis absolventu īpatsvars, ārzemju studentu skaits, kā arī uzlabojusies akadēmiskā personāla vecuma struktūra, bijusi viena datu bāzē "Web of sciences" iekļauta zinātniskā publikācija (pērn nebija nevienas), kā arī saskaņā ar SKDS aptaujas datiem pieaugusi izglītības kvalitāte.
Lielāko kritumu reitingā toties piedzīvojusi privātā augstskola "ISMA", kas nokritusi pat par 14 vietām, jo te samazinājies gan studentu, gan absolventu, gan ārzemju studentu skaits, gan sarucis akadēmiskais personāls un publikāciju skaits. Nākamā "kritusī" ir Latvijas Jūras akadēmija, kas nokritusi par deviņām līdz 10 vietām, jo akadēmijā samazinājies studentu skaits un akadēmiskā personāla ar doktora grādu īpatsvars. Rīgas Ekonomikas augstskola nokritusi uz leju par sešām vietām. Iemesli: samazinājies ārzemju studentu, personāla un publikāciju skaits.
Reitingā vairs netiek iekļauta Ekonomikas un kultūras augstskola, kas vairākus gadus pēc kārtas pieprasījusi sevi no tā izņemt. Šogad tādu pašu prasību pauda arī Latvijas Kristīgā akadēmija, līdz ar to arī tās vietu reitingā vairs nevar redzēt.
Kopumā gan šoreiz saņēmām salīdzinoši maz augstskolu atsauksmju par reitingu, ko tām izsūtījām pirms publicēšanas.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors, profesors Jānis Gardovskis, vērtējot reitingu, pauda: "Reitings vēlreiz aktualizējis tēmu, kāda ir augstākās izglītības kvalitāte Latvijā, kā to definēt un mērīt?
No vienas puses, reitings jau vairāku gadu garumā parāda, kuras ir vadošās augstskolas Latvijā. Reitings arī demonstrē reģionālās tendences, apliecinot, ka aktīvas pašvaldības spēj veidot konkurētspējīgas un kvalitatīvas augstskolas, piesaistot tajās augsta līmeņa pasniedzējus un atrodot savu nišu augstākās izglītības sistēmā Latvijā.
No otras puses, jau vairākkārt diskutēts, vai esošie kritēriji pietiekami objektīvi izsmeļ visu "kvalitātes" jēdziena saturu. Vairākos kritērijos dominē "augstskolas lielums", kas bez pastiprinātas iedziļināšanās reitinga parametros apgrūtina mazāko un specializēto augstskolu spēju pierādīt savu kvalitāti.
Biznesa augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis uzskata, ka "Latvijas Avīzes" publicētais augstskolu tops "faktiski ir vienīgais daudzmaz rūpīgi izstrādātais Latvijas augstskolu reitings". "Mēģinājums salīdzināt pēc lieluma un specifikas ļoti atšķirīgas augstākās izglītības iestādes gan vienmēr būs diskutabls. Tas pats attiecas arī uz reģionālo faktoru – augstskolas galvaspilsētā ir būtiski atšķirīgā situācijā salīdzinājumā ar reģionālajām". Turklāt indikatori izvēlēti, ignorējot absolventu nodarbinātību un iespējas darba tirgū.
Jāpiebilst gan, ka reitings, protams, nav un nevar būt vienīgais augstskolas kvalitātes mērs. Pēdējos gados daļa Latvijas augstskolu gana aktīvi cenšas pierādīt un uzlabot savu konkurētspēju, aicinot ārvalstu konsultantus, iegūstot starptautiskas kvalitātes zīmes savām studiju programmām un tamlīdzīgi.
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu
Uz sarakstu
