Mugurkaula veselību ietekmē ne tikai vecums
Pēdējos gados mugurkaula izmaiņas pieaugušajiem tiek pētītas arvien vairāk. Speciālisti cenšas izprast, kāpēc vienam cilvēkam arī cienījamā vecumā mugura saglabājas vesela un kustīga, bet citam sāpes, stīvums un kustību ierobežojumi sākas jau salīdzinoši jaunā vecumā.
Vienas universālas atbildes uz šo jautājumu nav, jo mugurkaula veselību ietekmē gan iedzimtība un vecums, gan fiziskā slodze, sēdošs darbs, stress, ķermeņa masa, uzturs, slimības un ikdienas paradumi. Runājot par mugurkaula novecošanu, bieži tiek domāts tikai par nolietotiem starpskriemeļu diskiem vai izmaiņām skriemeļos. Patiesībā mugurkaula veselība ir daudz plašāks jautājums. Ar gadiem var samazināties muskuļu spēks, pasliktināties līdzsvars, kļūt vājākas saites un mainīties kustību paradumi. Ja cilvēks ikdienā maz kustas, ilgstoši atrodas vienā pozā vai regulāri pārslogo muguru, šīs izmaiņas var progresēt straujāk. Mugurkaulu ietekmē arī apkārtējā vide un sabiedrības paradumi. Arvien vairāk cilvēku strādā pie datora, pārvietojas ar automašīnu un lielu dienas daļu pavada sēdus. Vienlaikus pieaug ikdienas stress, miega traucējumi un hronisks nogurums. Tas viss ietekmē ne tikai cilvēka garīgo pašsajūtu, bet arī ķermeni. Saspringti muskuļi, nepareiza stāja un kustību trūkums ar laiku var kļūt par iemeslu muguras sāpēm un kustību ierobežojumiem.
Rūpes par mugurkaulu sākas ar ikdienas paradumiem
Sabiedrībai novecojot, mugurkaula veselības jautājumi kļūst arvien aktuālāki. Cilvēki dzīvo ilgāk un vēlas saglabāt spēju patstāvīgi pārvietoties, strādāt, ceļot un aktīvi pavadīt laiku arī senioru vecumā. Taču ar vēlmi vien nepietiek. Par kustību kvalitāti un mugurkaula veselību jāsāk domāt daudz agrāk, nevis tikai tad, kad sāpes jau traucē ikdienas dzīvei. Visticamāk, ikviens no mums zina, cik liela nozīme ir veselīgam uzturam un fiziskajām aktivitātēm mūsu ikdienā, tomēr bieži vien tālāk par labiem nodomiem netiekam. Mēs zinām, ka vairāk jākustas, tomēr atkal izvēlamies liftu, pastaigas vietā uz veikalu braucam ar auto, bet treniņa vietā paliekam mājās un atpūšamies. Saprotam, ka pēc darba dienas pie datora vajadzētu vingrot, tomēr vakaru pavadām dīvānā. Mugura sāk sāpēt, bet vizīti pie speciālista atliekam līdz brīdim, kad sāpes vairs nav iespējams ignorēt.
shutterstock.com
Par muguras veselību jādomā, pirms parādās sāpes
Mugurkaula veselības saglabāšanai nav nepieciešami brīnumlīdzekļi. Daudz svarīgāka ir regularitāte. Ikdienas pastaigas, spēka vingrojumi, kustību pauzes darba laikā un pareizi pielāgota darba vieta var dot vairāk nekā īslaicīgas, neregulāras aktivitātes. Svarīgi ir stiprināt ne tikai muguras, bet arī vēdera, iegurņa un kāju muskulatūru, jo viss ķermenis darbojas kā vienota sistēma. Rūpes par mugurkaulu nenozīmē tikai vingrošanu. Tās nozīmē arī pārskatīt visu savu ikdienu un godīgi atbildēt uz jautājumu – vai es daru pietiekami daudz savas veselības labā? Mēs bieži gaidām, ka par mūsu veselību parūpēsies ārsts, fizioterapeits vai veselības aprūpes sistēma. Protams, profesionāla palīdzība ir nepieciešama, īpaši tad, ja sāpes ir ilgstošas, parādās muskuļu vājums vai citi simptomi. Tomēr neviens ārsts nevar mūsu vietā aiziet uz treniņu, izvēlēties veselīgāku maltīti vai atteikties no kaitīgiem ieradumiem. Mugurkaula izmaiņas dzīves laikā nav iespējams pilnībā apturēt, taču daudzos gadījumos iespējams mazināt to ietekmi uz pašsajūtu un ikdienas aktivitātēm. Jo agrāk sāksim rūpēties par savu ķermeni, jo lielāka iespēja saglabāt kustību brīvību arī senioru vecumā. Aicinājums ir pavisam vienkāršs – beidzam atlikt rūpes par sevi uz vēlāku laiku. Saņemamies, pārskatām savus ikdienas paradumus un sākam ar mazām, bet regulārām pārmaiņām.
Ja saskaraties ar muguras sāpēm, kustību ierobežojumiem vai ilgstošu diskomfortu, neatlieciet vizīti pie speciālista. Piesakieties konsultācijai pie Viktora Vestermaņa – traumatologa ortopēda, mugurkaulāja ķirurga un algologa –, lai noskaidrotu sāpju cēloni un izvēlētos piemērotāko ārstēšanas plānu!
Uz sarakstu
