Latvijai noderīgi ņemt vērā Somijas pieredzi izglītības reformu jomā
Nelielām valstīm – tādām kā Latvija un Somija – jāspēj sev pieejamos resursus izmantot maksimāli, tostarp ikvienu bērnu izaudzinot par iespējami augstāka līmeņa speciālistu kādā jomā un sabiedrībai kopumā nodrošinot maksimāli stabilu un paredzamu vidi ilgtermiņā, - tā, Hamalainena.
Menģelsone: "Potenciālā sadarbība ar Somijas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā arī dažādu nozaru ekspertiem, ko ieskicēja vēstnieces kundze, ir ļoti nozīmīga, jo stratēģiski svarīgās jomās Latvija var daudz ko mācīties no Somijas. Mēs esam nelielas valstis, kurām tautsaimniecības struktūrā ir daudz līdzīga, tomēr atsevišķās jomās, piemēram, izglītībā, Somija reformas sākusi agrāk, un to radītais ieguvums ilgtermiņā jau ir redzams."
LDDK ģenerāldirektore uzsvēra, ka Latvijā diskusijās ar lēmumu pieņēmējiem Somijā veiktās izglītības reformas bieži kalpojušas par piemēru, lai pamatotu konkrētu soļu (tostarp karjeras atbalsta sistēmas izveides, skolotāju profesijas prestiža celšanas, profesionālās izglītības pievilcības un nozīmības veicināšanas) nepieciešamību un ilgtermiņa ieguvumu.
Tieši ilgtermiņa domāšanas nozīmi Somijas vēstniece uzsvēra īpaši, sakot, ka šāda pieeja palīdzējusi attīstīties viņas valstij un nenoliedzami ir nepieciešama arī Latvijai. Viņa atzinīgi vērtēja LDDK uzstājīgumu, panākot gan vidēja termiņa valsts budžeta plānošanu trīs gadu (nevis viena gada) periodam, gan uz datiem un reālās dzīves iespējām balstīta, racionāla Nacionālās attīstības plāna izstrādi un pieņemšanu.
Arī Somijas vēstniece uzsvēra uzņēmējdarbības vides stabilitāti un prognozējamību par vienu no svarīgākajiem faktoriem veiksmīgai attīstībai. Jāpiebilst, ka Somija starptautiskajā Doing Business reitingā patlaban ir 11.vietā, un šī pozīcija lielā mērā nodrošināta, pateicoties stabilai, konsekventai biznesa vides attīstībai.
Hamalainena uzsvēra, ka ir īpaši ieinteresēta veidot ciešākas saites starp Somijas un Latvijas izglītības iestādēm, veicinot gan audzēkņu, gan pedagogu pieredzes apmaiņu, kā arī, apzinoties uzņēmējdarbības potenciālu, motivēt Latvijas jauniešus plašāk apgūt Ziemeļeiropas valodas, tādējādi aptverot jaunas attīstības iespējas.
Uz sarakstu
