Ģimenes ārsti reģionos joprojām fiksē problēmas e-veselības darbībā
Ģimenes ārste Anna Piebalga Kandavā, kura sistēmu lieto jau kopš novembra, novērojusi, ka rudenī sistēma strādāja labi, taču ar janvāri, kad tai pieslēdzās visas medicīnas iestādes, darbs ievērojami apgrūtināts.
"Mums gribētos, lai viss notiktu ātrāk," pauda ārste, skaidrojot, ka pat gadījumā, ja e-receptes izrakstīšana aizņem trīs minūtes, process tiek ievērojami paildzinās.
E-recepšu sagatavošanai praksē tiek izmantota maksas atbalsta programma, kas ievērojami atvieglo darbu, ja problēmas nerodas pašā e-veselības sistēmā, atzina Piebalga. Taču darba nespējas lapas tiek izrakstītas e-veselībā tiešsaistē.
Arī ģimenes ārstes Ināras Celmiņas praksē Baldonē aģentūrai LETA atzina, ka joprojām jāsaskaras ar problēmām sistēmas darbā, taču ar katru dienu paliekot labāk.
Daudz kritiskāk par sistēmu izsakās ārste Regīna Šeine, kura pacientus pieņem Ozolniekos un Brankās Ozolnieku novadā. "Es uzskatu, ka tie, kas 21.gadsimtā izstrādāja programmu, kas nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, ir pelnījuši izmeklēšanu un sodu," pauda ģimenes ārste.
Šeine minēja, ka, izrakstot e-receptes, netiek uzrādītas zāļu atlaides procentos, kā arī līdz aptiekām nenonāk visa ievadītā informācija, tāpēc viena e-recepte jāpapildina vairākas reizes. Tāpat problemātiski esot sazvanīt sistēmas atbalsta dienestu.
Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
Uz problēmām sistēmas darbībā gan aizvadītajā nedēļā, gan šonedēļ norādījušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas. Nacionālā veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane aizvadītajā nedēļā atzina, ka e-veselības sistēma optimāli varētu sākt strādāt pēc pāris nedēļām.
Uz sarakstu
