DAP: Lieli postījumi dabai Ķemeru nacionālā parka ugunsgrēkā nav nodarīti
Pārvaldes eksperti gan uzsver, ka sekas varēja būt arī daudz postošākas. Viņi atgādina, ka nacionālā parka teritorijā ir aizliegts kurināt ugunskurus ārpus īpaši ierīkotām un apsaimniekotām vietām, turklāt ugunsnedrošajā periodā no šādām darbībām labāk atturēties pavisam arī vietās, kur citkārt tas atļauts.
"Sausuma dēļ ugunsgrēka sekas varēja būt daudz nopietnākas un dzēšanas darbi - ilgāki. Tikai pateicoties operatīvajai sadarbībai ar Valsts meža dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Ķemeru nacionālā parka ugunsgrēku izdevies lokalizēt tik īsā laikā, saudzējot daudzas dabas vērtības. Vislielākā pateicība operatīvo dienestu darbiniekiem par profesionālo un kvalitatīvi veikto darbu," pauda DAP Pierīgas reģionālās administrācijas vadītājs Andris Širovs.
Meža un purva ugunsgrēks nacionālā parka teritorijā izcēlās piektdiena, 27.jūlijā, netālu no tūristu iecienītās Kaņiera pilskalna takas - dega Zaļā purva mala dabas lieguma zonā, kā arī ar priežu mežu apaugusi purva malas kāpa. Dzēšanas darbi turpinājās arī sestdien. Svētdien ugunsgrēks tika nodzēsts.
Kopējā ugunsgrēka platība bija 9,35 ha, taču uguns ir izplatījusies mozaīkveidā. Veicot apsekojumu, tika konstatēts, ka uguns nenovēršamu postu dabai nav paspējusi nodarīt - teritorijā ir vairākas uguns neskartas meža "saliņas", skaidro DAP.
"Jāatgādina, ka šajā gadījumā runa nav par saimniecisko mežu, bet gan aizsargājamu dabas teritoriju. Koksnes ieguve šeit nekad nav bijusi plānota, līdz ar to par ekonomiskiem zaudējumiem no šī viedokļa īsti nav pamata runāt," norādīja DAP pārstāvis Kārlis Lapiņš. Viņš skaidroja, ka atsevišķi mazāki koki ies bojā, taču vairums izdzīvos, jo lielākoties skarta tikai koka miza un tās virskārta. Nedaudz tika bojāta arī meža zemsedze, taču paredzams, ka tā atjaunosies tuvākajos pāris gados. Par to, ka daļa dabas jau tagad atkopusies, liecina arī apsekojuma laikā atrastais aktīvs un dzīvīgs skudru pūznis. Tobrīd skudru saime jau pilnā sparā turpināja ierastās ikdienas gaitas, piebilda Lapiņš.
Dabas eksperts vērtē, ka jaunajai situācijai pielāgosies arī citas augu un kukaiņu sugas. Paredzams, ka šeit ieviesīsies tādas degumu mīlošas sūnu sugas kā dzegužlini un deguma apstākļus te veiksmīgi jau sākusi izmantot arī Latvijā retā, īpaši aizsargājamā deguma krāšņvabole, kuras vienīgā iespēja vairoties ir tikko degušā koksnē.
Arī ugunsgrēkā degusī purva platība nav smagi cietusi. "Atšķirībā no Valdgales ugunsgrēkā skartajām purva platībām, kur dega saimnieciskām vajadzībām pielāgots, nosusināts purvs, Ķemeru nacionālā parka teritorijā dega dabisks purvs, līdz ar to ir cietusi tikai purva virskārta - purva vaivariņi un dzērveņu mētras," skaidroja Lapiņš. Viņš norādīja, ka zemsedze bijusi gana mitra un uguns dziļumā nav paspējusi aiziet
Šaubīgākās ugunsnelaimes skartās vietas pirmdienas pēcpusdienā palīdzēja likvidēt arī spējais negaiss ar lietusgāzēm, taču, lai pārliecinātos, ka dabas teritorijai briesmas vairs nedraud, DAP pārstāvji uguns skarto teritoriju turpinās uzraudzīt un kontrolēt arī turpmāk.
Apsekojuma laikā izdevies atrast arī vienu no potenciālajiem ugunsnelaimes iemesliem - nelegālas apmetnes vietas paliekas. "Konstatējām, ka kāds šeit pavisam nesen nocirtis nelielu egli un no tās zariem izveidojis zaru būdu. Blakus tai atradām arī ugunskura vietu un maltītes paliekas - konservu kārbu vākus un citus atkritumus," teica Lapiņš. Viņš gan pauda, ka tiešu saistību ar ugunsgrēku patlaban nevar pierādīt, tomēr uzsvēra, ka šādas darbības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nav atļautas. Uguni drīkst kurt tikai īpaši norādītās un apsaimniekotās vietās.
Patlaban degušajai teritorijai tuvumā esošos tūrisma objektus - Kaņiera pilskalna taku, kā arī Kaņiera niedrāja laipu un skatu torņus - atkal var droši apmeklēt. Taču jārēķinās, ka ceļa segums posmā Antiņciems-Kaņiera pilskalna taka neesot ideālā stāvoklī - sauso laikapstākļu dēļ uz ceļa veidojas smilšu sanesumi.
Uz sarakstu
