Veterinārārstu biedrība meklēs privātus līdzekļus bīstamās suņu slimības izpētei

Tā kā Zemkopības ministrija (ZM) negatavojas turpināt finansēt suņu barības vada dilatācijas (megaesphagus) gadījumu pētījumu, Latvijas Veterinārārstu biedrība trūkstošos līdzekļus mēģinās piesaistīt no juridiskām vai privātpersonām, aģentūru LETA informēja Māra Viduža.
Kā ziņots, pētījumam par slimības cēloņiem ZM iepriekš piešķīra 10 000 eiro, taču veterinārārsti norādījuši, ka turpmākiem pētījumiem būtu nepieciešami vēl vairāk nekā 30 000 eiro.
"Tā kā ZM mūs informēja, ka nepiešķirs līdzekļus neizskaidrojamā slimības gadījumu skaita pieauguma cēloņu noskaidrošanai, un ierosināja meklēt pētījuma finansējumu ārpus ZM budžeta, esam vērsušies pie saviem ārvalstu kolēģiem un potenciālajiem pētījuma atbalstītājiem Latvijā," sacīja Viduža.
Viņa noliedza, ka atbalsts būtu lūgts kādai no dzīvnieku barības ražošanas vai izplatīšanas kompānijām, izņemot strīdīgajā jautājumā iesaistīto AS "Tukuma straume". Tomēr Viduža uzsvēra - ja ZM pieļauj, ka pētījumu drīkst finansēt barības "Dogo" ražotājs, tad to varot darīt jebkura cita barības zīmola ražotājs vai izplatītājs.
"Neatkarīgi no finansētāja ministrijai ir jānodrošina pētījumu rezultātu neietekmējamība un objektivitāte," norādīja biedrības vadītāja.
Tikmēr ZM norādīja, ka tālākā lietu virzība par pētījuma finansēšanu būs zināma pēc iesaistīto pušu plānotās tikšanās ar ZM valsts sekretāri Daci Lucauu šīs nedēļas vidū.
Kā ziņots, Latvijas Veterinārārstu biedrība un "Tukuma straume" iepriekš jau vienojušās par koordinētu rīcību turpmākai situācijas izpētei. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs jau iepriekš norādīja, ka ir pārliecināts par uzņēmumā ražotās "Dogo" barības kvalitāti, aicinot konstruktīvi risināt situāciju.
Tikmēr zinātniskā institūta "Bior" veiktajā pētījumā norādīts, ka līdz šim veiktajās barības analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt barības vada dilatācijas izraisītājas, kā arī izmeklējumi ļauj izslēgt smago metālu, tallija un akrilamīda klātbūtni barībā. Arī ZM noliedz barības saistību ar saslimšanu, uzsverot, ka nav konstatēts neviens kritērijs, kura dēļ varētu teikt, ka suņu saslimšanā ir vainojama barība.
Kā vēstīts, dilatācijas uzliesmojums tika konstatēts pērn maijā un patlaban konstatēti vismaz 140 saslimšanas gadījumi. Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Linda Jakušenoka vērsa uzmanību uz slimības pazīmēm, akcentējot, ka ielaistos gadījumos suņus vairs glābt neizdodas.