Vējonis: Notiek mērķtiecīga virzība sasniegt aizsardzības nozarei nepieciešamo finansējumu

Vaicāts par izskanējušo informāciju par aizsardzības nozarei piešķiramo papildu finansējumu, Vējonis skaidroja, ka Latvijai ir jābūt tādiem partneriem, kas ir uzticami un pilda savus solījumus. Viņš arī uzsvēra, ka pašlaik notiek mērķtiecīga virzība, lai aizsardzības jomai sasniegtu nepieciešamos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr konkrētus iespējamos skaitļus prezidents neminēja.

Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) sacīja, ka koalīcijas partiju izveidotās darba grupas laikā netika skatīta izdevumu daļa, tā vietā pašlaik tiek runāts par papildu ieņēmumiem un izdevumu samazināšanu. Viņa arī norādīja, ka iepriekš izskanējušie skaitļus nosaucis viens no grupas locekļiem, taču tas vēl neesot lēmums.

Ņemot vērā, ka diskusijas par budžeta veidošanu ir tikko sākušās, Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām atturas komentēt konkrētus koalīcijā izvirzītos skaitļus, taču iepriekš ministrijas pieprasītā nauda nepieciešama sabiedroto spēku uzņemšanai un karavīru skaita palielināšanai.

AM Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze aģentūrai LETA skaidroja, ka AM izprot sarežģīto budžeta veidošanas situāciju un novērtē valdības centienus atrast nepieciešamos līdzekļus pietiekamai valsts aizsardzības finansēšanai. Ņemot vērā, ka diskusijas par budžeta veidošanu ir tikko sākušās, pagaidām ir pāragri komentēt skaitļus.

Gnēze atgādināja, ka AM iepriekš bija iesniegusi Finanšu ministrijā papildu budžeta pieprasījumu 68 miljonu eiro apmērā atbilstoši valdības 2015.gada 5.jūnija lēmumam, kas paredz aizsardzībai 2016.gadā novirzīt 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Rosinātais aizsardzības budžeta pieaugums primāri tiks novirzīts uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanai sabiedroto spēkiem, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla palielinājumam, Jaunsardzes attīstībai, NBS personāla rezervju sistēmas attīstībai, NBS materiāltehnisko līdzekļu un krājumu rezervju veidošanai, kā arī Zemessardzes pārapbruņošanai.

Tāpat, ņemot vērā kopējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas aizsardzības nozares budžetam arī turpmākos gados jāturpina palielināties, 2018.gadā sasniedzot 2% no IKP. Šāds aizsardzības budžets sniegs nepieciešamos signālus arī ārvalstīm, norādot uz mūsu apņemšanos stiprināt nacionālās aizsardzības spējas. Vienlaikus, šādi palielinot aizsardzības finansējumu, tuvosimies pārējo reģiona valstu finansējuma apjomam, novēršot krasu atšķirību rašanos aizsardzības spējās.

Lietuva 2016.gadā aizsardzībai plāno novirzīt 1,5% no IKP, un Igaunija jau šobrīd novirza 2% no IKP.