Piešķir 2290 eiro Ģertrūdes fon den Brinkenas romāna iespiešanai

Kā aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā, muzejs lūdzis domei šo līdzfinansējumu, lai veiktu gala maksājumu un lai 8.maijā notiktu plānotais grāmatas atvēršanas pasākums Durbes pilī. Dome saskaņā ar agrāk plānoto akceptēja līdzfinansējuma piešķiršanu no šā gada budžetā plānotajiem līdzekļiem projektu līdzfinansēšanai.
Minētās grāmatas izdošanas projekts tika sākts 2012.gadā, un sākotnēji plānotās kopējās izmaksas bija 11 447 eiro, taču projekta īstenošanas laikā izmaksas samazinātas līdz 10 887 eiro.
Projekts ir saņēmis finansējumu 2012.gadā un 2013.gadā no Valsts kultūrkapitāla fonda divos konkursos - Kurzemes kultūras programmas atklātajā konkursā un Literatūras nozares konkursā 1800 latu (2561 eiro) apmērā. Tukuma muzejs ir nodrošinājis romāna tulkošanu, rediģēšanu, komentāru sagatavošanu un arī maketēšanu.
Jautājums par līdzfinansējumu tika skatīts 2013.gada maijā, bet atlikts, jo nebija precīzi zināmas visas izmaksas. Līdz šai domes sēdei tika precizētas izmaksas, ieskaitot arī drukāšanas izmaksas 4424 eiro apmērā un pievienotās vērtības nodokli, no kurām daļa izmaksu jau ir segtas.
Kā iepriekš aģentūrai LETA skaidrojusi Tukuma muzeja pārstāve Gundega Rugāja, Brinkenas romāns "Nogrimusī zeme" ("Land unter") ir dziļi simbolisks. Autore dzīvi, reizēm ironiski stāsta, kā 20.gadsimta straujo notikumu dēļ mainījās politiskā situācija Austrumeiropā un Vācijā, kā radās Latvijas Republika, bet uz visiem laikiem pazuda tādi valstiski veidojumi kā Kurzeme, cariskā Krievija un ķeizariskā Vācija.
"Brinkena atklāj mums 1919.gada sarkanā terora šausmas, kad Tukumā vien tika nogalināti vairāk nekā 30 vācu, latviešu un ebreju civiliedzīvotāju," aprakstīja Rugāja.
Vesela nodaļa romānā veltīta Baltijas landesvēram - brīvprātīgajai Latvijas teritorijā dzīvojošo vāciešu zemessardzes vienībai, kurā dienēja arī latvieši un kas tika izveidota, pirms vēl dibināta Latvijas Republikas armija.
Autores īpašo, latviešu sabiedrībai nezināmo skatījumu uz vēsturiskajiem notikumiem papildina tulkotājas Intas Dišleres skaidrojumi par notikumiem un procesiem, tajā minētajām personām un vietām, skaidroja muzeja pārstāve.
Pirmā pasaules kara laikā, 1915.gadā, liktenis Brinkenu kopā ar māti atveda uz Tukumu. Pēckara gadi bijuši sevišķi smagi, kad Ģertrūdei, kas bija vienīgā četru cilvēku apgādniece, bija jāpiepelnās ar gadījuma darbiem. Pateicoties savai literārajai darbībai, Brinkena iepazinās un apprecējās ar Tartu Universitātes filozofijas un psiholoģijas profesoru austrieti Valteru Šmīdu-Kovarciku, aprakstīja tulkotāja un muzeja darbiniece Dišlere.
Savā dzejā aicinot vāciešus nepamest Baltijas dzimteni, Brinkena bija spiesta to darīt pati, jo 1927.gadā vīrs saņēma darba piedāvājumu Pedagoģiskajā akadēmijā Frankfurtē pie Mainas, taču sirdī un dvēselē viņa bijusi saistīta ar Tukumu visu savu mūžu.
Brinkenai bija lemts nodzīvot ilgu mūžu un baudīt godpilnas vecumdienas. Viņa mira 1982.gada 17.novembrī Rēgensburgā. Viņas māsa Margarēte un tās meita Aliksa 1939.gadā neizceļoja no Latvijas, bet palika Tukumā, jo te bija viņu dzimtene, skaidroja Dišlere.