Pētnieks: ES būs grūti vienoties par rīcību cīņai pret Krievijas propagandu
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) 27.janvārī, divas dienas pirms ceturtdien gaidāmās ārkārtas ES Ārlietu padomes sanāksmes, nosūtījis vēstuli ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni, kurā aicina izvērtēt iespējas ieviest ierobežojošus pasākumus, kas mazinātu Krievijas iespējas stiprināt savas militārās spējas. Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē minēts, ka dienas kārtībā ir jāiekļauj jautājums par veidiem, kā reaģēt uz Krievijas izvērsto propagandu. Kā viena no iespējām tiek minēta Eiropas Ārējās darbības dienesta un Komisijas komunikācijas komanda, kā arī iespēja izstrādāt stratēģiju, lai nodrošinātu sabalansētu Eiropas mediju ainavu.
Lūgts komentēt šāda plāna realizāciju, Kaprāns, kurš ir arī Kultūras ministrijas (KM) mediju politikas izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs, vērsa uzmanību, ka attiecīgais jautājums Eiropas līmenī jau sen ticis aktualizēts. Par būtisku piemēru pētnieks minēja Nīderlandi.
"Lai pastiprināti pētītu stratēģijas, kā cīnīties ar propagandu, un tās ietekmi Eiropā, nīderlandieši ir ieguldījuši aptuveni 500 000 eiro," skaidroja Kaprāns. Atbildot uz jautājumu, vai jauna komunikācijas komanda spētu ES mērogā risināt šos jautājumus, pētnieks atgādināja ES moto - "vienoti daudzveidībā".
"Šī daudzveidība šajā jautājumā diemžēl ir reāls fakts, jo notikumi Grieķijā jau ir tikai ziediņi un tikai tā redzamākā daļa. Daudzās valstīs politiskā attieksme par šiem un citiem jautājumiem būtiski atšķiras. Līdz ar to viens ir izveidot ekspertu grupu, bet jautājums patiesībā ir par politiskajiem lēmumiem, kuru pieņemšanu būs diezgan grūti sasniegt," viņš uzskata.
Runājot par plānu izstrādāt stratēģiju, lai nodrošinātu sabalansētu Eiropas mediju ainavu, Kaprāns pieļāva iespēju, ka tas ir saistīts ar audiovizuālo mediju direktīvu, kurai uzmanību jau iepriekš pievērsis Rinkēvičs.
"Lielbritānijā vēl nesen tika runāts par aizrādījumiem Krievijas kanāliem. Tiešā veidā ierobežojumi nav iespējami, taču tiek izteikti pārmetumi un aizrādījumi. Šī ir tā nelīdzsvarotība," viņš sacīja.
"Veidojot vēstījumus, piemēram, par konfliktsituācijām, netiek ievērots viedokļu līdzsvars un daudzveidība, kas noved pie izteiktas propagandiskas komunikācijas," norādīja pētnieks. "Es teiktu, ka tas lielā mērā ir jautājums par jau spēkā esošo direktīvu. Ir valstis, kuras izmanto pietiekami liberālus režīmos, piemēram, Zviedrija un jau pieminētā Lielbritānija, lai ietekmētu trešās valstis," teica Kaprāns.
"Es gan domāju, ka svarīgāks ir viens cits jautājums - kā panākt stingru un konkrētu praksi, lai visas ES dalībvalstis pietiekami aktīvi un operatīvi reaģētu uz šādiem gadījumiem," piebilda Kaprāns, norādot, ka varētu tikt vērstas sankcijas pret attiecīgajiem kanāliem, kas izplatītu propagandu, neievērojot viedokļu līdzsvaru un daudzveidību.
"Pašreizējais sadarbības modelis starp regulatoriem ir parādījis daudzus trūkumus," viņš atzina.
Uz sarakstu
