Kontroles dienesta vadītājs: Latvijā ir iedzīvotāji, kas apzināti pārdod savus bankas datus krāpniekiem
Turklāt ir arī lētticīgi cilvēki, kuri, saņemot e-pasta vēstuli it kā bankas vārdā ar lūgumu paziņot dažādus datus, visu prasīto informāciju sniedz, skaidro Burkāns.
Vēl viens variants, kā no fiziskajām personām iegūst bankas datus, saistīs ar to, ka bankomātos noziedznieki ievada dažādas palīgierīces. Bankas klientam nezinot, tiek nolasīta informācija no bankas kartes un tiek nofilmēts tas, kādus taustiņus klients piespiež. "Bankas ar to cīnās, bet šāda problēma ir daudzviet pasaulē," skaidro dienesta priekšnieks.
Dažādas metodes tiek izmantotas arī juridisku personu bankas datu iegūšanā, stāsta Burkāns. Piemēram, ir uzņēmums, kam ārvalstīs ir sadarbības partneri, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus. Krāpnieki ar šo uzņēmumu sazinās it kā ārvalstu sadarbības partnera vārdā un piesūta nepareizus rekvizītus, sakot, ka nomainījuši banku un līdz ar to bankas rekvizītus. Francijā ir populāra prakse, kad kompānijas vadītājs savam grāmatvedim sistemātiski un regulāri norādes par naudas pārskaitīšanu dod ar dažādu elektronisku ierīču palīdzību, piemēram, sūtot īsziņas vai e-pastus. Savukārt šajā sarakstē iekļūst hakeri un dod norādījumus grāmatvedim it kā firmas vadītāja vārdā.
Kā skaidroja Burkāns, šīs ir tā dēvētās makšķerēšanas lietas jeb angļu valodā "phishing". Viņš norāda, ka senāk dominēja fizisko personu konti, bet patlaban rodas iespaids, ka biežāk figurē zādzības no juridisko personu kontiem. Turklāt tieši no šiem kontiem tiek zagtas lielākās "makšķerēšanas" gadījumos figurējošas summas - simtiem tūkstoši eiro, miljoni eiro, jo tik lielu summu fizisko personu kontos parasti nemaz nav.
Uz sarakstu
