Ēnu ekonomikas pasākumu plānā koncentrēsies uz būvniecības, transporta, tirdzniecības un pakalpojumu nozarēm

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atzina, ka, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un starptautiskās labās prakses piemērus, jaunā plāna projektā ir būtiski paplašināts to pasākumu apjoms, kas attiecas tieši uz šīm nozarēm. Viņš piebilda, ka nedrīkst pieļaut konkurences priekšrocības negodprātīgajiem komersantiem, kas pasliktina arī šo uzņēmumu darbinieku sociālo garantiju stāvokli gan šobrīd, gan nākotnē.

Galvenie uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē būs stiprināt galvenā būvuzņēmēja atbildību gan par būvobjektā notiekošo, gan par savlaicīgas un kvalitatīvas informācijas sniegšanu valsts kontrolējošām iestādēm; izvērtēt solidārās atbildības nodokļu jomā ieviešanas iespējas; ieviest darbinieku elektronisko uzskaiti būvobjektā.

Galvenie uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanai pakalpojumu nozarē paredz sakārtot vidi un informācijas pieejamību par nekustamo īpašumu īres tirgu, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu par nereģistrētu saimniecisko darbību; pastiprināt prasības apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Galvenie uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanai uzņēmumu reģistrācijas jomā paredz ieviest godīgiem uzņēmējiem nemanāmu risku vadības sistēmu uzņēmumu reģistrācijas procesā; pirms uzņēmuma reģistrācijas kopā ar uzņēmēju rūpīgi pārrunāt uzņēmuma dibināšanas patiesos mērķus.

Transporta jomā paredzēts stiprināt prasības taksometru pakalpojumu sniedzējiem; cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu transportlīdzekļu apkopes un remonta pakalpojumu sfērā, nosakot papildu prasības grāmatvedības kārtošanā un iespējamu apdrošināšanas izmaksu diferencēšanu.

Tirdzniecībā plānots sakārtot tiesisko vidi, lai pārbaudītu, vai ar maksājumu kartēm veiktie darījumi netiek slēpti; radīt risinājumus, kā kases aparātā reģistrētos datus padarīt neizmaināmus; lai sakārtotu vidi preču aprites jomā un novērstu iespēju neuzrādīt ieņēmumus pilnā apmērā, izvērtēt tiešsaistes preču piegādes dokumentu izrakstīšanas sistēmas ieviešanu.

Sodu piemērošanas jomā plānots pastiprināt soda sankcijas par atsevišķiem nodarījumiem, kas veido lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru - iejaukšanās kases aparātu darbībā, nereģistrētā uzņēmējdarbība, darbs bez darba līgumiem, aplokšņu algas izmaksa; paātrināt soda piemērošanu par pārkāpumu un uzlabot soda sasniedzamību; noteikt solidāro atbildību nodokļu nomaksā būvniecībā.

Komunikācijā un izglītošanā paredzēts informēt sabiedrību par to, ko nodara ēnu ekonomika ikvienam no mums, un iedrošināt ikvienu cīnīties pret ēnu ekonomiku. Paredzēts arī izglītot Latvijas jauno paaudzi un veidot jaunu nodokļu maksāšanas kultūru, informēt sabiedrību par valsts budžetā nomaksāto nodokļu izlietojumu un valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes sasaisti ar nomaksāto nodokļu apjomu.

Iestāžu kapacitātes stiprināšanā paredzēta papildu informācijas pieejamība un savstarpēja apmaiņa, lai identificētu riskus nereģistrētai vai fiktīvai saimnieciskai darbībai. Paredzēta jaunu informācijas tehnoloģiju rīku izmantošana iestāžu darbībā, piemēram, efektīvākai informācijas un pieprasījumu apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un finanšu iestādēm; personu identifikācija, iegādājoties priekšapmaksas sarunu kartes; izvērtēt iespējamību mediācijai nodokļu strīdu risināšanā.

FM norāda, ka, ieviešot plānu ēnu ekonomikas mazināšanai, būtiski pakāpeniski samazināt arī nodokļu plaisu galvenajās nodokļu grupās. Nodokļu plaisa ir neiekasēto nodokļu ieņēmumu attiecība pret potenciālo iekasējamo nodokļu apmēru.

Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna vīzija līdz 2020.gadam paredz, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir Latvijas sabiedrības atbildīga un pašsaprotama rīcības norma. Latvijas uzņēmējdarbības vidē valda godīga konkurence - to nodrošina gan sabiedrības izpratne un morālie uzstādījumi, gan atbildīgo dienestu konsekventa rīcība. Tāpat ēnu ekonomikas apjoms Latvijā sasniegs Eiropas Savienības vidējo ēnu ekonomikas līmeni. Plānots, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020.gadā sasniegs 18,6%.

Uz sarakstu