Ekonomisti: partiju programmu kvalitāte zema
To secinājuši "Ekonomistu apvienības 2010" ekonomisti pēc partiju programmu izvērtējuma. Visaugstāko punktu skaitu saņēmusi partija "Latvijas attīstībai", kura ekonomistu vērtējumā ieguvusi 143 punktus no 200 iespējamajiem. Tai seko nacionālā apvienība (NA) ar 125 punktiem un "Vienotība" ar 98 punktiem. Savukārt šīm partijām seko "No sirds Latvijai" ar 93 punktiem, ZZS ar 89 punktiem, "Saskaņa" ar 83 punktiem un "Reģionu apvienība" ar 78 punktiem.
"Ekonomistu apvienības 2010" partiju programmu vērtēšanas grupas vadītājs Edmunds Krastiņš informēja, ka kopumā ekonomisti vērtēja astoņas partijas - "Latvijas attīstībai", "Vienotība", "Izaugsme", NA, "Reģionu apvienība", "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "No sirds Latvijai". Visām partijām tika uzdoti 14 jautājumi par dažādām sfērām, taču uz visiem jautājumiem atbildējusi vien NA. Partiju sniegtās atbildes tika vērtētas pēc diviem kritērijiem - programmu satura un ilgtspējas.
Krastiņš norādīja, ka partiju programmu kvalitāte ir būtiski kritusies, turklāt daļa partiju nav uzskatījušas par nepieciešamu piedāvāt vēlētājiem izvērstas programmas, bet iztikušas ar 4000 zīmju programmām. Krastiņš piebilda, ka atsevišķas partijas, piemēram, NA un ZZS, uz šīm Saeimas vēlēšanām piedāvā savas 2012.gada programmas, bet jaunākā programma ir "Saskaņai", kas sagatavota 2913.gadā. Pēc ekonomistu domām, "Vienotībai" vispār nav bijis programmas, izņemot 4000 zīmju programmu, taču šā gada septembra vidū partija izstrādājusi izvērsto programmu.
Politologs Filips Rajevskis, kurš vērtēja partiju piedāvājumu izglītībai, demogrāfijai un uzticību valsts varai, atzina, ka, lai arī partiju programmu kvalitāte krīt, tomēr sabiedrības interese par tām pieaug. Rajevskis atzina, ka lielākoties jaunās partijas savās partijās runā par uzticību valsts varai, bet pie varas esošās partijas šo jautājumu neskar. Par izglītības jomu visas partijas savās programmās runā vispārīgās frāzēs, jo, kā atzīst Rajevskis, partijas negrib runāt par šīs nozares problēmām, lai nezaudētu lielu daļu vēlētāju.
Olga Ertuganova, kas vērtēja partiju piedāvājumu makroekonomikas un nodarbinātības jomā, sacīja, ka partiju programmās "kaut kas ir uzrakstīts un pieminēts", bet tomēr šīm idejām trūkst ilgtspējīgas attīstības.
Ertuganova stāstīja, ka partiju programmas par nodarbinātības jautājumiem runā vispārīgi un frāžaini. Savukārt makroekonomikas jautājumos realizējams plāns bijis "Latvijas attīstībai" un NA. Runājot par partiju piedāvājumu nodokļu politikas jomā, Ertuganova norādīja, ka šajā jautājumā uz katrām Saeimas vēlēšanām ir saskatāmas modes tendences - iepriekšējos gados tika aktualizēts jautājums par nekustamā īpašuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču uz šīm vēlēšanām partija piedāvā mazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai. "Lielākoties partijas nodokļu politiku redz kā nevienlīdzības mazināšanas rīku. Piedāvājumi nav slikti, tomēr partijas nepiedāvā svarīgāko - kā veicināt budžeta pieaugumu," piebilda ekonomiste.
Vērtējot partiju programmas, Juris Cebulis novērojis, ka daudzām partijām sociāla rakstura solījumi dominē par solījumiem par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.
Uz sarakstu
