Deputāti apstiprina pievienošanos starpvalstu līgumam par sniega krabju zveju Špicbergenas ūdeņos
Iepriekš valdībā tika skatīts jautājums par riskiem Latvijas sniega krabju zvejas flotei, kas radušies pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) negaidot paziņojusi par šā gada jauninājumu - nepieciešamību saskaņot zvejas atļauju Barenca jūrā ar šīs jūras piekrastes valsti Krieviju, tāpēc kuģiem jāmeklē arī citas zvejas iespējas.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, alternatīva sniega krabju zvejai minētajā rajonā būtu zveja Špicbergenas zvejas rajonā, ko pārvalda Norvēģija. Saistībā ar to nepieciešams ratificēt Parīzē 1920.gada 9.februārī parakstīto līgumu starp Norvēģiju, ASV, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Zviedriju, Lielbritāniju un Īriju saistībā ar Špicbergenu.
Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, turklāt to plāno sākt arī Polijas kuģi.
Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Pašlaik krabju zvejā aktīvi ir iesaistījušies astoņi Latvijas zvejas kuģi. To nozveja 2014.-2015.gadā sasniedza vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.
Likuma "Par līgumu starp Norvēģiju, ASV, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu" ratifikācijas dokumentu sagatavos un iesniegs depozitārijā Ārlietu ministrija.
Uz sarakstu
