Dālderim mutvārdu brīdinājums par deputātu ētikas pārkāpumu, neparakstot Zolitūdes traģēdijas galaziņojumu

Pieci komisijas deputāti uzskatīja, ka Dālderis pārkāpis ētikas kodeksu, bet četri parlamentārieši - Vitālijs Orlovs (S), Zenta Tretjaka (S), Ainars Latkovskis (V) un Aldis Adamovičs (V) - balsojumā atturējās.

Deputāti vienojās izteikt Dālderim mutvārdu brīdinājumu par deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu. Tas ir iespējami mazākais Saeimas Kārtības rullī noteiktais sods.

Dālderis komisijas sēdē skaidroja - parakstīt ziņojumu nozīmētu piekrist tā saturam, tāpēc viņš to neparakstīja. Viņš arī pauda viedokli, ka viņam ētikas pārkāpumu pārmest nevar. Dālderis uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanās komisijas darbs bija pārvērties par "politikānisku farsu".

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere akcentēja, ka komisijas sekretāram jāparaksta galaziņojums - tas ir ar likumu noteikts pienākums, kas nepieļauj rīcības brīvību, ja ziņojums atbilst komisijas vairākuma viedoklim.

Ceturtdien, 12.novembrī, uz komisijas sēdi bija ieraidies arī deputāts Artuss Kaimiņš (LRA), kurš darbojās parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Viņš mēģināja izteikties, bet komisijas vadītājs Orlovs aizrādīja, ka Kaimiņš nav komisijas deputāts, bet gan uzaicināta persona. Orlovs arī aicināja Kaimiņu netraucēt sēdes norisi un pamest komisijas telpas, ko viņš atteicās darīt. Tad komisija balsoja un vienojās ļaut Kaimiņam izteikties. Viņš norādīja, ka Dālderim nebūtu jāsaņem piemaksa par komisijas sekretāra pienākumu pildīšanu.

Iesniegumu par Dālderi uzrakstīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL), saskatot Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu deputāta Dāldera darbībā. Balodis aicināja Dālderi sodīt ar "visbargāko iespējamo sodu". Kā visbargākais sods Saeimas Kārtības rullī paredzēta iespēja parlamentam izslēgt deputātu uz vienu līdz sešām Saeimas sēdēm.

Balodis aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka komisijai ir jāizšķiras, kāds ir visbargākais iespējamais sods šajā gadījumā, kad Dālderis kā izmeklēšanas komisijas sekretārs ir atteicies pildīt savus darba pienākumus un parakstīt Zolitūdes galaziņojumu. Dāldera prettiesiskā rīcība, atsakoties parakstīt Zolitūdes traģēdijas galaziņojumu, ir vērsta uz komisijas gada darba iznīcināšanu, ir pārliecināts Balodis. Viņš iesniegumā norāda, ka Dālderis atteicās parakstīt minētajā sēdē apstiprināto komisijas galaziņojumu, lai gan likumā noteikts, ka galaziņojums ir jāparaksta komisijas priekšsēdētājam un sekretāram. Ne komisijas priekšsēdētājam, ne sekretāram ar absolūto balsu vairākumu pieņemtu galaziņojumu nav tiesību neparakstīt, pamatojoties uz politiskiem apsvērumiem vai viedokli. Vienīgā tiesiskā iespēja komisijas amatpersonai neparakstīt protokolu vai galaziņojumu ir procedurāli pārkāpumi, nevis saturiski apsvērumi, pauda komisijas priekšsēdētājs.

Dālderis bija atteicies parakstīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, tāpēc radās juridiskas problēmas ar tā tālāko virzību. Komisija Dālderi atcēla no amata un viņa vietā ievēlēja deputātu Kārli Krēsliņu (VL-TB/LNNK), kurš galaziņojumu parakstīja.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija 27.oktobrī apstiprināja galaziņojumu, minot tajā arī politiski un morāli atbildīgās personas. Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minēti toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce (LA), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Uz sarakstu