Atkārtotā balsojumā mēģina panākt atbalstu atklātai prezidenta ievēlēšanai
Pēc pirmā balsojuma, kurā likumprojekts tika noraidīts, vairāki deputāti aicināja balsot atkārtoti, jo, iespējams, balsojumā bija piedalījušies deputāti, kuri patiesībā neatradās zālē. Parlamentāriešu vairākums šo ierosinājumu atbalstīja.
Tomēr divos atkārtotajos balsojumos Saeimas sēdei nebija kvoruma. Par likumprojektu balsoja 46 deputāti un neviens nebalsoja pret un neviens neatturējās.
Atkārtotajos balsojumos par Satversmes grozījumiem likumprojektu atbalstīja deputāti no "Vienotības", "VL-TB/LNNK" un Latvijas Reģionu apvienības. Savukārt "Saskaņas", Zaļo un zemnieku savienības, kā arī "No sirds Latvijai" deputāti balsojumos nepiedalījās.
Ņemot vērā šo situāciju, tika pieprasīts deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīms, kurā noskaidrojās, ka Saeimas sēdē piedalās 88 parlamentārieši.
Tādēļ tika izsludināts tehniskais pārtraukums.
Pēc pārtraukuma, ņemot vērā, ka balsojumi liecināja par kvoruma neesamību, sēde atsākās ar deputātu reģistrāciju. Tika noskaidrots, ka zālē ir 91 parlamentārietis.
Tomēr 20 deputāti aicināja sākt sēdi ar nākamo darba kārtības jautājumu. Lielākā daļa parlamentāriešu atbalstīja šo ierosinājumu, tādēļ Saeimas sēdē deputāti turpināja lemt par citiem darba kārtības jautājumiem.
Jāatzīmē, ka deputāti ceturtdien, 5.februārī, nenodeva izskatīšanai parlamenta komisijām Satversmes grozījumu projektu, kas paredz ievēlēt Valsts prezidentu atklātā Saeimas balsojumā.
Pašlaik Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Savukārt nacionālā apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNNK) rosināja veikt likuma izmaiņas, nosakot, ka balsojumam jābūt atklātam.
Jau iepriekš iebildumus pret šādām izmaiņām izteica koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), turklāt tās vērtējumā partneru rīcība ir koalīcijas līguma pārkāpums. Tajā ir noteikts, ka tikai un vienīgi pēc partneru vienprātības principa koalīcijas padomē var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē.
Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 deputātiem un arī likumprojekts jāatbalsta vismaz divām trešdaļām klātesošo deputātu. Tas gan neattiecas uz pieņemto lēmumu par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo to var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.
Visticamāk, arī nākamo Valsts prezidentu Saeima ievēlēs aizklātā balsojumā, kaut arī parlamentā regulāri tiek iesniegti dažādi priekšlikumi prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņai.
Lai arī vairāki politiskie spēki, tostarp VL-TB/LNNK un "Vienotība", atbalsta prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsta šādiem Satversmes grozījumiem parlamentā pašlaik nav, jo pret šādām izmaiņām iebilst ZZS un arī "Saskaņa".
Jāatzīmē, ka decembrī deputāti nodeva izskatīšanai komisijās citu likumprojektu, kas saistīts ar prezidenta ievēlēšanu, - Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Grozījumi paredz noteikt, ka prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu.
Uz sarakstu
