ĀM: Saspīlējuma pieaugums Ukrainas austrumos nopietni iedragā Minskas vienošanos izpildi
Pēdējā laikā novērotais saspīlējuma pieaugums konflikta zonā Ukrainas austrumos nopietni iedragā Minskas vienošanos izpildi, turklāt par situācijas saasinājumu atbildība ir jāuzņemas Krievijas atbalstītajiem separātistiem, paziņojumā medijiem norādījusi Ārlietu ministrija (ĀM).
Ministrija skaidro, ka īpašu satraukumu rada pieaugošie upuri civiliedzīvotāju vidū un humanitārās situācijas pasliktināšanās. Tāpat ministrijas bažas izsauc pieaugošais apdraudējums Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērošanas misijai un pret to vērstās darbības, kas ievērojami kavē misijas uzdevumu veikšanu. Latvija uzskata, ka Minskas vienošanās izpildei ir būtiski nodrošināt netraucētu EDSO misijas darbu.
Ministrija aicina visas iesaistītās puses, sevišķi Krieviju, pēc iespējas ātrāk darīt visu iespējamo, lai tiktu pārtrauktas apšaudes, atvilkts smagais bruņojums un atjaunots pamiers Ukrainas Austrumos.
Ministrija savā paziņojumā atkārtoti uzsver, ka pilnīga Minskas vienošanos nosacījumu izpilde ir galvenais priekšnoteikums ilgtspējīgam konflikta politiskam risinājumam Ukrainas Austrumos, respektējot Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti.
LETA jau ziņoja, ka Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers situāciju Ukrainā raksturoja kā "sprādzienbīstamu". Viņš aicinājis abas konfliktā iesaistītās puses sēsties pie sarunu galda. Tas nepieciešams, lai izvairītos no tālākas konflikta padziļināšanās, Šteinmeiers sacījis izdevumam "Bild".
Viņš uzskata, ka pie sarunu galda būtu jāsēžas Kijevas valdības pārstāvjiem, prokrieviskajiem kaujiniekiem un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvjiem. Tāpat Šteinmeiers uzskata, ka šāda formāta sarunas varētu mazināt pašreizējo spriedzi.
Kā ziņots, jaunais Polijas prezidents Andžejs Duda Ukrainas prezidentam Petro Porošenko savukārt piedāvājis, lai miera sarunās piedalās spēcīgākās Eiropas valstis, kā arī Ukrainas kaimiņi, tostarp Polija.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Vienošanās par pamieru Ukrainas austrumos, kura ar Vācijas un Francijas atbalstu februārī tika panākta Minskā, paredzēja ugunspārtraukšanu no 14.februāra pusnakts, smago ieroču atvilkšanu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju pielaišanu pamiera novērošanai. Tomēr vienošanās pilnībā joprojām nav ievērota un epizodiskas sadursmes Ukrainas austrumos turpinās.
Kopš konflikta sākuma pagājušā gada aprīlī Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši jau aptuveni 6800 cilvēku un 1,4 miljoni bijuši spiesti pamest savas mājas, liecina ANO aplēses.
Rietumi joprojām cer, ka Minskas vienošanās noturēsies.
Uz sarakstu
