Zīle: mēs reizēm esam izteiktās Austrumu kaimiņa skavās
Koalīcijas sēdē pirmdien, 2.jūnijā, pēc valdība partneru Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) aicinājuma, skatīs jautājumu par Zīles apgalvojumu pirmsvēlēšanu reklāmā: "Ir jāapzinās, ka nekādi NATO piektie panti mūs nepasargās, ja paši kritīsim Krievijas skavās, kā tas diemžēl noticis līdz šim."
"Mūsu teritoriju palīdz sargāt NATO. Alianses 5.pants paredz, ka uzbrukums vienam NATO loceklim nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm. Citādi ir ar Krievijas pieaugošo ekonomisko un līdz ar to arī politisko ietekmi pār mūsu valsti," skaidro Zīle, norādot, ka par savas ekonomiskās suverenitātes saglabāšanu esam atbildīgi vienīgi mēs paši. Politiķis arī uzsver, ka Ukrainas kontekstā Krievija kārtējo reizi ir atgādinājusi, ka tā izmanto savu dabasgāzi kā politisko un ekonomisko ieroci. Savukārt Krievijas investīcijas savu "stabilitāti" nodemonstrēja Kiprā, piebilst nacionālās apvienības pārstāvis.
"Latvijai jāmācās no citu kļūdām, un šis ģeopolitiski neskaidrais laiks ir īstais brīdis, kad cita starpā stiprināt savu enerģētisko neatkarību, paātrināt integrāciju Eiropas transporta telpā un norobežoties no nestabilām Krievijas investīcijām," pauž Zīle.
Latvija ir NATO un ES dalībvalsts, līdz ar to mūsu ģeopolitiskais virziens ir definēts. No otras puses, mēs esam Krievijas politiskās un ekonomiskās skavās, norāda nacionālās apvienības politiķis, uzsverot, ka "Austrumu kaimiņa pastāvošā ietekme pār mūsu enerģētikas un transporta sektoriem, kā arī pieaugošās investīcijas finanšu jomā un ekonomikā kopumā ir uzskatāmi Latvijas ģeopolitiskie izaicinājumi".
"Ko darīs mūsu sabiedrotie, ja mēs paši tā "demokrātiski", naudas un varas interešu dēļ, izvēlēsimies ģeopolitisko pagriezienu? Neskatoties uz to, ka esam NATO un ES, mēs reizē esam izteiktās Austrumu kaimiņa skavās. Tāpēc Krievijas ietekme Latvijā ir jāmazina skaidri, ātri un pārliecinoši. Alternatīva ir Eirāzijas ekonomiskā savienība, un nekāda "tilta starp Rietumiem un Austrumiem" loma nepastāv. Un tas jāsaprot arī koalīcijas partneriem šajā Latvijas valdībā," akcentē Zīle.
Viņš norāda uz problēmām noteiktajos sektoros. Piemēram, Zīle uzsver, ka Latvijai joprojām trūkst gāzes starpsavienojumu ar pārējo Eiropu, neskaitot Igauniju un Lietuvu, kamēr pati "dabasgāze 100% apmērā plūst no Krievijas". Viņš vērš uzmanību uz to, ka arī elektroenerģijas tirgū Krievijas ietekme ir jūtama, jo "tieši un netieši iztrūkstošo elektroenerģiju importējam no Krievijas". Zīle arī pauž
ZZS koalīcijas sadarbības padomes sēdē ir apņēmusies aicināt nacionālo apvienību Zīles izteikumus par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO nespēju aizsargāt tās dalībvalstis. Kā aģentūrai LETA sacīja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa, jau iepriekš sadarbības padomē pausta neizpratne par šādu deputāta publiski pausto viedokli.
Nacionālās apvienības politiķis šī jautājuma aktualizēšanu uztver kā "ZZS atbildes sveicienu", ņemot vērā to, ka iepriekš valdošā koalīcija nosodījusi partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētāja Aivara Lemberga izteikumus par NATO.
Iepriekš gan aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), gan ZZS koalīcijas partneri kritizēja Lembergu saistībā ar viņa izteikumiem par NATO. Koalīcija to pārrunāja ārkārtas sanāksmē, pēc kuras paziņoja, ka norobežojas no Lemberga izteikumiem un prasa "Latvijai un Ventspilij" formulēt savu nostāju par NATO spēku klātbūtni Latvijā.
ZZS apvienību veidojošo partiju līderi - Uldis Augulis, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Vējonis, Lembergs un Liepājas partijas priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš - 19.maija valdes sēdē vienojās par kopīgu nostāju attiecībā uz Latvijas valsts aizsardzības un drošības situāciju, norādot, ka dalība NATO ir Latvijas ārējās drošības garants.
Uz sarakstu
