Vējonis netieši atzīst, ka ES nav plāna, kā reaģēt uz hibrīdkara draudiem
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" viņš teica, ka ir nepieciešams izstrādāt stratēģiju, lai varētu reaģēt uz šādām situācijām. Viņš skaidroja, ka hibrīdkara jautājums ir jauns, tādēļ Latvija savas prezidentūras laikā šo jautājumu ir aktualizējusi un cer panākt konkrētus rezultātus gan jautājumā par draudu identificēšanu, gan par to, kā uz šiem draudiem atbildēt un kā stiprināt nepieciešamās kapacitātes.
Viņš arī norādīja, ka Latvija iecerējusi ātrāk nekā līdz 2020.gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Jāatzīmē, ka amatpersonas vienojušās, ka budžets līdz šim līmenim jāpalielina jau līdz 2018.gadam, aģentūrai LETA pavēstīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Straujuma aicinājusi Aizsardzības ministriju un Finanšu ministriju kopīgi veikt aprēķinus, lai varētu saprast, kā tas finansiālā izteiksmē izskatīsies 2016., 2017. un 2018.gada valsts budžetā. Aprēķini būs jāiesniedz valdībā izvērtēšanai. Pagaidām gan nav noteikts konkrēts termiņš, kādā ziņojums valdībā būtu iesniedzams.
Pagājušā gada 3.jūlijā Saeimā tika pieņemts Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kurā skaidri noteikts mērķis aizsardzībai nodrošināt 2% no IKP 2020.gadā, katru gadu pakāpeniski palielinot aizsardzības finansējumu attiecībā pret IKP. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums par nepieciešamo līdzekļu novirzīšanu aizsardzībai, lai 2015.gadā aizsardzības budžets sasniegtu 1% no IKP, 2016.gadā - 1,1% no IKP un 2017.gadā - 1,3% no IKP.
Uz sarakstu
