"Valodas policija": Šulcam jāizvairās no deminutīviem
"2013.gada nogalē kopā ar četriem latviešu valodas ekspertiem veicām pētījumu par desmit Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātu runas kultūru. Šoreiz vēlējāmies noskaidrot, kā runā Latvijas pašvaldībās, tādēļ 2014.gada nogalē un 2015.gada sākumā analizējām Latvijas 14 lielāko pilsētu vadītāju publisko runu un valodas kultūru. Pētījumā izmantojām publiski pieejamos videomateriālus, kuros pilsētu vadītāji pauž savu viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar viņu darbu pašvaldībā, kā arī neoficiālām tēmām," skaidro valodu eksperts un "Skrivanek Baltic" direktors Vasilijs Ragačevičs.
Pašvaldību vadītāju runa tika analizēta pēc četriem vērtēšanas kritērijiem: valodas kultūra, gramatika, valodas stils un oratora prasmes.
Četrpadsmit Latvijas pilsētu vadītāju publiskās runas vērtējumā pēc četriem kritērijiem augstāko novērtējumu ir saņēmuši trīs politiķi: Inga Bērziņa (2,2), Artūrs Mangulis (2,2) un Uldis Sesks (2,2). Nedaudz mazāk punktu kopvērtējumā ir iekrājis Jānis Rozenbergs (2,04), Leonīds Salcevičs (2,04) un Aivars Lembergs (2,02).
Bijušais Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs no ekspertiem saņēmis 1,8 punktus. Visaugstākais novērtējums viņam ir valodas kultūrā un stilā- 2,4 punkti no 3.
Speciālisti no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un valodu eksperti norāda, ka Šulcam būtu vairāk jādistancējas no sarunvalodas, deminutīviem un gramatiskajām kļūdām.
Pētnieki arī secinājuši, ka Šulcam ir nosvērts un cienījams runātāja tēls, vērojama pieredze un profesionalitāte pašvaldības jautājumos.
Uz sarakstu
