"Tukums Airport" nākamo divu gadu laikā plāno apkalpot līdz 500 000 pasažieru
Tukuma lidosta plānojusi strauji attīstīties un nākamo divu gadu laikā paredzēts apkalpot līdz 500 000 pasažieru, tādēļ lidosta savā teritorijā vēlas izveidot robežšķērsošanas vietu, par to liecina lidostas nosūtītā vēstule valdības komitejas sēdei, kurā šodien lēma par robežšķērsošanas vietu izveidi.
Vēstulē Valsts kancelejai skaidrots, ka ne vēlāk kā 2010.gada septembrī Tukuma lidlaukā tiks pabeigta visām prasībām atbilstoša pasažieru termināļa būvniecība, kurā ir paredzētas robežsardzei, muitai un citiem speciālajiem dienestiem nepieciešamās telpas, kuras tiks aprīkotas ar komunikācijām, tehniku un aprīkojumu atbilstoši dienestu prasībām, kas jau pašlaik tiek aktīvi apzinātas.Turklāt sadarbībā ar "Latvijas gaisa satiksmi" Tukuma lidlaukā tiks pabeigta navigācijas iekārtas uzstādīšana un lidlaukam būs iespēja ekspluatēt gaisa kuģus gan dienā, gan naktī, gan meteoroloģiski sarežģītos laika apstākļos. Ņemot vērā lidlauka tehniskos datus - nolaišanās skrejceļa garums ir 2500 metru un platums ir 45 metri -, lidlauks var uzņemt pamatā visus gaisa kuģu tipus, analogi kā starptautiskā lidosta "Rīga", kas dod iespēju izmantot Tukuma lidlauku, kas ir 50 kilometru attālumā no Rīgas, kā lidostas "Rīga" rezerves lidlauku.
"Tukums Airport" nākamo divu gadu laikā plāno apkalpot līdz 500 000 pasažieru un 3000 reisu gadā. Plānots nodrošināt arī kravas lidmašīnu pieņemšanu līdz 500 reisiem gadā, kas aptuveni veidos kravu plūsmu 15 000 tonnu apmērā gadā.
2010.gada beigās Tukuma lidlaukā plānots sasniegt tādu pasažieru plūsmu, ka robežšķērsošanas vietai būs jāstrādā diennakts režīmā.
Vēstulē lidosta sola nodrošināt robežsardzi, muitu un citus kontroles dienestus ar dienesta telpām, nepieciešamajām komunikācijām, kā arī tehniku un aparatūru. Tiek uzsvērts, ka lidosta izveidota, pamatojoties uz privātu kapitālu, tomēr tas esot būtisks un stratēģisks objekts, kuru var izmantot arī kā lidostas "Rīga" dublieri ārkārtas situācijā.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Valsts robežsardzes (VRS) preses pārstāve Jevgēnija Pozņaka, robežsargi lidostā nestrādās pastāvīgi, bet ieradīsies tur tikai pēc nepieciešamības. Līdz ar to, protams, būs vajadzīgi papildu līdzekļi, piemēram, sakariem, cilvēkresursiem un degvielai.
{baneris}
Patlaban robežsardze varētu iztikt bez papildu finansējuma, bet, ja lidostas darbība attīstīsies, VRS būtu nepieciešami papildu līdzekļi, norādīja Pozņaka. Kā izriet no šodien valdības komitejas sēdē skatītajiem dokumentiem, minētajam mērķim 2012.gadā un turpmāk ik gadu būs nepieciešami papildu 47 905 lati, no kuriem 41 902 latus veidos atlīdzības, bet pārējā nauda būs paredzēta sakaru pakalpojumiem, elektroenerģijai un degvielai.
Valdības komiteja šodien vēl nevienojās par robežšķērsošanas vietu sarakta paplašināšanu, noteikumu izskatīšanu atliekot uz valdības sēdi. Līdz tam laikam no lidostas attīstītājiem vēl tiek gaidīti precīzāki aprēķini par attīstības plāniem, kā arī izvērtējums par iespējamiem ieguvumiem tautsaimniecībā, kas budžeta ieņēmumu veidā kompensētu papildus radušos izdevumus.
Pret papildu līdzekļu iespējamu paredzēšanu sēdes laikā iebilda finanšu ministrs Einars Repše (JL), kurš uzskata, ka šis jautājums būtu jāvērtē rudenī kontekstā ar kopējām diskusijām par nākamā gada budžeta izdevumu samazinājumu. Ministrs atgādināja, ka turpmāko divu gadu valsts budžetos vēl būs jāveic nozīmīgi izdevumu samazinājumi, tāpēc šādi lēmumi jāvērtē kopējā budžeta kontekstā.
Uz sarakstu
