Banner 980x90

Šulcs: pašvaldības cer, ka to budžeti pieaugs

Saistībā ar iespējamām problēmām sociālo pabalstu izmaksai pašvaldību situācija katrā novadā būs atšķirīga, taču pašvaldības krīzes periodā uz saviem pleciem iznesa daudzas problēmas un tagad cer, ka to budžeti pieaugs proporcionāli valsts budžeta daļas pieaugumam.

Tā aģentūrai LETA skaidroja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs ("Tukuma pilsētai un novadam"), komentējot Finanšu ministrijas (FM) pausto, ka neesot pamata bažām, ka pašvaldības nākamgad nespēs nodrošināt sociālos pabalstus nepietiekama finansējuma dēļ.

Viņš prognozē, ka attiecībā uz problēmām sociālo pabalstu izmaksai atbilde katrā valsts reģionā, novadā droši vien būs atšķirīga.

Tukuma novadā, kur uzņēmējdarbība pēc krīzes periodā atjaunojās straujāk, problēmu sociālo pabalstu izmaksā, protams, ka nebūs, pauda Tukuma mērs.

Viņš to pamatoja ar to, ka bezdarba līmenis novadā ir pazeminājies līdz 7,1% (2011.gada janvārī tas bija 11,6%), novadā samazinās sociālo pabalstu saņēmēju skaits (2011.gadā pabalstu saņēma 3915 personas, patlaban - 2722 personas), novada sociālais dienests aktīvi pielieto bezdarbnieka līdzdarbības pasākumus, kas būtiski samazina iespēju pabalstus saņemt tiem, kuri strādā nelegāli.

"2012.gada budžetā sociālajiem pabalstiem plānojām finansējumu par 12% mazāku nekā 2011.gadā. Reāli šī nauda būs vajadzīgas vēl mazāk. Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu apjoms šogad ir tikai 4,4% no visu izmaksāto pabalstu kopsummas (2011.gadā bija 5,27%), bet dzīvokļu pabalsti ir tikai 2,3% no izmaksāto pabalstu kopsummas (2011.gadā bija 9,94%). Pārējie pabalsti sastāda 48,2% no kopējo sociālo pabalstu kopsummas, tātad pašvaldība plaši atbalsta vēl cita veida palīdzību iedzīvotājiem (veselības uzlabošanai, vienreizēji pabalsti krīzes situācijā, mācību līdzekļu iegādei, brīvpusdienām un citām vajadzībām)," skaidroja Šulcs.

Viņš uzskata, ka pamatproblēma pašvaldību neapmierinātībai ar 2013.gada budžetu ir tā, ka valdība un Saeima negrib saprast, ka pašvaldības krīzes periodā piekrita būtiskam pašvaldību budžeta samazinājumam un uz saviem pleciem iznesa daudzas problēmas, kas saistījās ar finansējuma samazinājumu, cerot, ka, atjaunojoties ekonomiskajai aktivitātei un pieaugot nodokļu iekasēšanai, arī pašvaldību budžeti pieaugs proporcionāli valsts budžeta daļas pieaugumam.

Pašvaldības piekrita pie 2012.gada budžeta grozījumiem neizmainīt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) pārdali starp pašvaldībām un valsti no 80% un 20% atpakaļ uz 82% un 18%, kas tika izmainīts 2011.budžeta gadam, saprotot, ka tas bija pēdējais krīzes gads.

"Es ceru, ka nenotiks vēl dziļāka konfrontācija pašvaldībām ar valdību, bet visas domstarpības tiks risinātas sarunu ceļā," pauda Šulcs.

Kā ziņots, no nākamā gada sociālās palīdzības pabalstus pilnībā finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem, kā tas bija pirms sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas sākšanas. FM uzskata, ka neesot pamata bažām, ka pašvaldības nākamgad nespēs nodrošināt sociālos pabalstus nepietiekama finansējuma dēļ, aģentūru LETA iepriekš informēja ministrijā.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)