Straujuma: pāragri runāt par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju
Pašlaik ir pāragri runāt par kādu ekonomisko sankciju ieviešanu pret Krieviju saistībā ar krīzi Ukrainā, Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Viņa uzsvēra, ka arī Eiropas Savienība (ES) un ASV pašlaik runā tikai par politiskajām sankcijām.ES izstrādāti priekšlikumi iespējamai rīcībai trīs posmos atkarībā no tā, kā attīstīsies situācija Ukrainā. "Manuprāt, politiskās sankcijas ir piemērotas. Ja situācija eskalēsies, tad būs jārunā par ekonomiskajām sankcijām," teica Straujuma.
Viņa uzsvēra, ka Krievijas galējas rīcības rezultātā ES nevarēs palikt vienaldzīga, bet Ministru prezidente cer, ka sāksies politiskais dialogs.
Lai gan valdības sēdē paredzēts uzklausīt Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto situācijas analīzi un riska faktorus, tomēr Straujuma nevēlējās atklāt nozares, kuras ciestu visvairāk, ja tiktu ieviestas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. "Ir pāragri uztraukt sabiedrību," televīzijā uzsvēra premjerministre.
Viņa pavēstīja, ka tiek plānots izveidot komisiju, kas strādās nepārtraukti un kurā darbosies gan par drošību, gan ekonomiku atbildīgās ministrijas. Šīs komisijas sekretariāta lomu uzņemsies Ārlietu ministrija, kas nepārtraukti informēs par situāciju Krimā un Ukrainā.
Valdības sēdes slēgtajā daļā otrdien, 18.martā paredzēts diskutēt, kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku atstās sankciju noteikšana Krievijas un Krimas amatpersonām.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka pagaidām pāragri izteikt prognozes par sankciju ietekmi, tomēr otrdien valdība par to diskutēs. Valdības sēdē Ekonomikas ministrija informēs par aprēķiniem un arī dažādiem iespējamiem pasākumiem, piebilda valdības vadītāja.
Tāpat valdības vadītāja pirmdien sacīja, ka pāragri runāt par iespējamām kompensācijām, jo vispirms jāanalizē ekonomiskie riski.
ES un ASV pirmdien vērsušas sankcijas pret Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras tiek vainotas Ukrainas krīzē.
ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē. Savukārt Savienotās Valstis pirmdien paziņoja, ka vērsīs sankcijas pret septiņām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, reaģējot uz centieniem anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Šāds lēmums pieņemts pēc svētdien Krimā notikušā referenduma, kurā saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 97% vēlētāju atbalstīja atdalīšanos no Ukrainas un pievienošanos Krievijai.
Uz sarakstu
