Straujuma: Koalīcija ir pilnībā vienota par budžeta prioritātēm
Lūgta komentēt izskanējušos novērojumus, ka viņas vadītā valdība nestrādā kā vienota komanda, Straujuma apgalvoja, ka par ministru darbu to gan nevarētu teikt, taču citāda ir situācija partiju frakcijās. "Es teiktu, ka ministri ir vienota komanda, bet, kad mēs aizejam tālāk uz frakcijām un partijām, tad tur sākas šī...," sacīja valdības vadītāja, nepiešķirot precīzu apzīmējumu koalīcijas partneru ķīviņiem.
Straujuma pagaidām neizslēdz iespēju, ka tad, kad valdībā sagatavotais nākamā gada budžeta projekts nonāks Saeimā, šīs pašas koalīcijas partijas to varētu censties izmainīt. Tomēr pirmdien notikušajā koalīcijas sēdē novērotais valdības vadītājai devis pārliecību, ka politiskie partneri ir apņēmušies budžetu pieņemt. "Bet jūs saprotiet, dzīve iet un [intereses] parādās," intervijā Latvijas Radio piesardzīgi izteicās Ministru prezidente.
Viņa atgādināja, ka nākamā gada valsts budžeta likuma projektam Saeimā būtu jānonāk 30.septembrī, bet jau nākamnedēļ, 18.septembrī, valdībā varētu sākties smagas sarunas par ministriju vēlmju apmierināšanu. Budžets ir valdības pārbaudījums, un valdības reizēm krīt budžeta dēļ, atzina Straujuma.
Jautāta par viņas novilktajām "sarkanajām līnijām", plānojot nākamā gada valsts budžetu, Ministru prezidente atzīmēja, ka noteikti nevarēs piekrist lielākam budžeta deficītam par 1%. Ja Saeima atbalstīs ievērojami lielāku budžeta deficītu par 1%, tad Straujuma atkāpšoties no amata.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka valdība otrdien aiz slēgtām durvīm sāka diskutēt par nākamā gada valsts budžeta likuma projektu.
Nākamā gada valsts budžetu plānots veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā.
Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati rāda, ka jaunām politikas iniciatīvām nākamgad iestādes prasījušas līdzekļus 580,72 miljonu eiro apmērā, 2017.gadā pieprasīti 806,78 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 1,18 miljardi eiro.
Jūlija sākumā valdība nolēma, ka ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas 2016.-2018.gadam netiks vērtētas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam". Tāpēc ne Finanšu ministrija, ne Pārresoru koordinācijas centrs ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas 2016.-2018.gadam nevērtēja.
FM brīdinājusi, ka, pārkāpjot 1% budžeta deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.
Uz sarakstu
