Sprūds: šogad Latvijas ārpolitika būs tās imitācija
Sprūds atzīmēja, ka jāapzinās, ka šajā gadā būs "ārpolitikas imitācija". Šis ir vēlēšanu gads, un ārpolitika kļūs par iekšpolitikas cīņu instrumentu. "Gaidīt izrāvienu ārpolitikā nevajadzētu. Mana uzmanība vērsta, lai ārpolitika nekļūtu par iekšpolitisko cīņu ķīlnieci," pauda LĀI direktors.
Diskusija balstījās uz Ārlietu ministrijas ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos. Kā komisijas pārstāvji, tā arī eksperti vienprātīgi atzina, ka ziņojuma kvalitāte gadu gaitā ir manāmi uzlabojusies un to var uzskatīt par labāko pieejamo pārskatu par Latvijas ārpolitiku.
Sprūds norādīja, kas ziņojumā nav pieminēts, bet kas varētu ietekmēt Latvijas ārpolitiku. Viņaprāt, joprojām būtiska būs ģeopolitiskā konkurence. 2013.gadu var dēvēt par ASV neizlēmības gadu, un tas nav bijis veiksmīgs Rietumu diplomātijai. "Ne velti Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir uzskatīts par žurnālu "Forbes" un "Times" gada cilvēku, jo iepriekšējā gadā Krievijas diplomātijai bija uzvaras," sacīja Sprūds. Arī šogad vienlīdz būtiski ir raudzīties, kā attīstīsies situācija Afganistānā, Sīrijā, Irānā. Turklāt nenoliedzama kustība būs manāma arī postpadomju telpā, jo tiks virzīta Eirāzijas Savienības veidošana, atzīmēja Sprūds.
Centrālāzija, papildu Austrumu partnerības valstīm, ir kļuvusi par vienu no ārpolitikas prioritātēm. Latvijas Universitātes docents Toms Rostoks vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas attiecību intensificēšana ar šī reģiona valstīm ir tikai daļēji atkarīga no mums. "Neviens nezina, kas notiks Afganistānā pēc 2014.gada beigām. Būtu piesardzīgs par Centrālāziju. Par šī reģiona stabilitāti, vismaz man, nav lielu ilūziju," sacīja Rostoks.
Āzijas faktors Latvijas ārpolitikā nezudīs, uzskata Sprūds. Viņš minēja, ka aizvadītais gads bijis "Āzijas gads", jo "beidzot Ķīna un Āzija ienākusi Baltijā". Savukārt šis gads parādīs, kā turpināsies Ķīnas ekonomiskā izaugsme, kāda būs tās sociālā stabilitāte un kā tā ietekmēs reģiona stabilitāti. "Ne velti tiek atkārtots, ka 2014.gads Āzijā atgādina 1914.gadu Eiropā," salīdzināja eksperts.
Par vienu no Latvijas ārpolitikas prioritātēm atzīmēta gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē. Šajā sakarā jādomā par to, kas būs Latvijas prezidentūras "seja", norādīja Sprūds. Lietuvas prezidentūras seja bija Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, tāpēc Latvijas vēlētājiem jādomā, par ko balsos vēlēšanās, jo ievēlētie politiķi būs Latvijas prezidentūras "sejas", atgādināja Sprūds.
Runājot par trešo energopaketi, Sprūds izcēla ziņojumā sacīto, ka Latvija mudinās partnerus rīkoties izlēmīgi. "Tieši Latvijai ir jārīkojas izlēmīgi. Esot ārpus valsts, esmu novērojis, ka Latvija tiek uzskatīta par vājāko ķēdes posmu, kas bremzē Baltijas valstu gāzes tirgus liberalizāciju. Uzskatu, ka gāzes tirgus ir jāliberalizē," piebilda Sprūds.
Savukārt Rostoks kritizēja, ka ziņojumā par Baltijas valstu sadarbību nav pieminēts Visaginas projekts. "No malas vērotājiem var šķist, ka šis projekts ir miris," atzīmēja Rostoks.
Sprūds piekrīt prezidenta bažām par prezidentūras izmaksām. Viņaprāt, pamatots jautājums ir, kāpēc Latvijas prezidentūras izmaksas ir gandrīz divreiz lielākas nekā Lietuvai. Tas arī skar mūsu prezidentūras leģitimitāti, sacīja Sprūds. Turklāt ārpolitikas uzdevums ir panākt, ka Latvijas vērtības un intereses būtu tā sakārtotas, lai mēs varētu aizstāvēt abas. "Lai mūsu aktivitātes Austrumu partnerības valstu kontekstā prezidentūras laikā mums neiesistu pa ekonomiku no Krievijas puses," pauda docents Rostoks. Viņš piebilda, ka prezidentūra leģitimitāti zaudēs, ja "tā dārgi izmaksās un vēl dabūsim pa kaklu no Krievijas".
Savukārt Latvijas Transatlantiskās organizācijas pārstāves Katrīna Allika un Līna Kārkliņa norādīja, ka ziņojumā trūkst kiberdrošības lomas atspoguļojums. Viņuprāt, jāapzinās, ka Lietuvas prezidentūras laikā ar to bija problēmas, tāpēc būtu vērtīgi pievērst tam uzmanību.
Uz sarakstu
