Sprūds: Krievija drīz varētu nākt klajā ar jauniem paziņojumiem
"Krievija izmantos katru iespēju, lai paustu savu viedokli šajā un citos jautājumos. No viņu puses šādi paziņojumi būs uz iknedēļas un ikmēneša bāzes," uzskata Sprūds.
Viņaprāt, ir nepieciešams izvērtēt notikušo. "Tas gan nav tikai Ārlietu ministrijas kompetencē, jo lielā mērā tā ir dažādu citu ministriju un institūciju sadarbība, koordinācija un komunikācija. Ir nepieciešams pieaicināt nevalstisko sektoru un domnīcas, jo ir daudz un dažādi veidi, kā paust kopējus un pārdomātus viedokļus, kā arī risināt ieilgušās problēmas. Diemžēl šajā jomā mēs joprojām atrodamies deviņdesmito gadu līmenī," sacīja Sprūds.
Jautāts, vai Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums ir pārsteigums, Sprūds norādīja, ka tas bija gaidāms, turklāt Krievija drīz varētu nākt klajā ar jauniem paziņojumiem.
"Šādus ziņojumu mēs varam gaidīt jau maijā, turklāt tāds pilnīgi noteikti būs arī pirms Saeimas vēlēšanām, kā arī pēc tām, ja "Saskaņas centrs" netiks valdībā. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kādi simboli un lozungi tiks izmantoti gaidāmajās vēlēšanās. Tomēr jāatceras, ka tā nav normāla situācija, ka divdesmit gadus mums nav bijis neviena krievu tautības ministra," sacīja Sprūds, piebilstot, ka šajā jautājumā risinājumam ir jānāk no valdošās koalīcijas puses. "Tas ir jautājums par valsts ilgtermiņa stratēģiju un gudru pārvaldi."
Lai arī no Latvijas partneriem jau ir bijuši mājieni par 16.martu, vēlēšanām, kā arī integrācijas politiku kopumā, Sprūds neuzskata, ka sekos sabiedroto reakcija pret Latviju.
Viņš norāda, ka mazākumtautību jautājums Latvijā vienmēr bijis delikāts. "Ir iespējami pāris mājieni un konkrēti priekšlikumi vai pat neliels spiediens, kā deviņdesmitajos gados, kad tika veidota pilsonības likumdošana un atcelta tā sauktā logu sistēma. Tas pats notika laikā, kad stājāmies Eiropas Savienībā un NATO. Tolaik Latvijai tika izteikti vairāki priekšlikumi, taču neuzskatu, ka šoreiz tas spēs mainīt mūsu sabiedroto uzskatus, lai gan nenoliedzu, ka no Krievijas puses tas būs regulārs spiediena instruments," sprieda eksperts.
Tāpat Sprūds norāda, ka Latvijas reakcijai ir jābūt vērstai ne tikai uz Krieviju, bet arī mūsu sabiedrību. "Tas ir radījis daudzus būtiskus jautājums konkrētām atbildīgajām institūcijām. Turklāt Latvijas vājums nav tajā, ka Krievijai ir ambīcijas un vēlme pēc impērijas atjaunošanas, jo to mainīt mēs nevaram, taču šajā gadījumā svarīgs ir mūsu sabiedrības spēks. Krīzes laikā ir ļoti nepieciešams parādīt institūciju funkcionalitāti un rīcībspēju gan valdības līmenī, gan kopumā. Situāciju neuzlabo arī fakts, ka šādos brīžos valsts amatpersonas nav uz vietas, kad notiek iebrukums mums tuvu esošā kaimiņvalstī," sacīja Sprūds.
"Labā ziņa ir tā, ka Ārlietu ministrija ir bijusi viens no mūsu spēcīgākajiem ķēdes posmiem - gan ārlietu ministra darbībā, gan ministrijas kopējā pieejā un profesionalitātē," norādīja Sprūds.
Viņš gan atzīst, ka krīze Ukrainā ir pierādījusi, ka Ārlietu ministrijas resursi ir ierobežoti, jo ir grūti būt visur un informēt par notiekošo laikā, kad informācijas ir daudz un tā nāk pa dažādiem kanāliem.
Kā ziņots, ANO Cilvēktiesību komiteja 27.martā publiskotajās rekomendācijās aicina Latviju veicināt nepilsoņu integrāciju sabiedrībā. Krievijas Ārlietu ministrija vēlāk izplatīja paziņojumu, kurā uzstāj, lai Latvija izpildītu ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas par Latvijas nepilsoņu integrēšanu sabiedrībā.
Uz sarakstu
