Saeimas komisija noraida Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu prezidentu
Saeimas Juridiskās komisijas vairākums trešdien, 4.februārī, noraidīja Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlētu Valsts prezidentu, tomēr komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) pieļāva iespēju nākotnē veidot darba grupu šīs idejas apspriešanai.
Komisijas sēdē no vairākiem deputātiem izskanēja kritika par to, ka grozījumu projekts ir nekvalitatīvs un to nevar atbalstīt pašreizējā formā.
Deputāts Ringolds Balodis (NSL) pieļāva iespēju, ka nākotnē komisija varētu izšķirties par alternatīva grozījumu projekta virzīšanu. Arī partijas "Saskaņa" deputāti Valērijs Agešins un Jūlija Stepaņenko norādīja, ka būtu nepieciešams veidot alternatīvu likumprojektu. Bērziņš skaidroja, ka vēl nevar zināt, vai nākotnē veidojamā darba grupa piedāvās šādu risinājumu.
Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka nevajag atlikt šī jautājuma apspriešanu uz tālāku laika posmu, bet politiskajiem spēkiem tuvākajā laikā vajadzētu pārdomāt par darba grupas formātu, sastāvu un vadītāju. Runa gan būtu par jautājuma skatīšanu attiecībā uz 2019.gadā paredzētajām Valsts prezidenta vēlēšanām.
Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta vadītāja Sanita Mertena un citi klātesošie, komentējot iesniegto grozījumu projektu, norādīja, ka, ja politiķi izšķirtos par attiecīgo soli, tad, lai juridiski pareizi ieviestu tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu, būtu nepieciešams veikt grozījumus vairākos Satversmes pantos. Arī Balodis uzsvēra nepieciešamību veikt grozījumus apmēram desmit Satversmes pantos.
Bērziņš arī norādīja, ka nacionālā apvienība ir veikusi savu biedru aptauju un viena puse atbalsta tautas vēlētu Valsts prezidentu, bet otra puse šo ideju neatbalsta. Pirms tam deputāte Solvita Āboltiņa (V) pauda, ka no publiski pieejamām ziņām varam uzzināt, ka idejai par tautas vēlētu prezidentu Saeimā ir divu trešdaļu vairākums, tāpēc par to nepieciešams diskutēt.
Lai veiktu Satversmes grozījumus un noteiktu, ka tauta ievēl Valsts prezidentu, Saeimas sēdē ir jāpiedalās vismaz divām trešdaļām deputātu un no klātesošajiem deputātiem vismaz divām trešdaļām jānobalso par.
Balodis pieļāva iespēju, ka jaunu Satversmes grozījumu projektu politiskais spēks parlamentā varētu iesniegt rudenī.
Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) sagatavotā likumprojekta iesniegšanu Saeimā ar saviem parakstiem atbalstīja arī vairāku citu parlamentā pārstāvēto partiju - "Saskaņas", Latvijas Reģionu apvienības (LRA), nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) - deputāti.
Piedāvātās izmaiņas Satversmē vērstas uz to, lai vispirms panāktu vienošanos, ka vispār tiek veidota tautas vēlēta prezidenta institūcija. Tikai tad notiks darbs pie prezidenta ievēlēšanas likumprojekta, kas noteiktu ievēlēšanas procedūru.
Priekšlikuma iesniedzēji uzskata - ir jāveic grozījumi Satversmē, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēl Latvijas tauta, līdz ar to dodot prezidentam plašākas pilnvaras. Prezidents kļūst atbildīgs par savu rīcību tautas, nevis atsevišķu partiju priekšā, nepieļaujot tautai nepieņemamu lēmumu īstenošanu.
Sabiedrībā cienīts prezidents var veicināt sabiedrības saliedētību, kā arī kļūt par nozīmīgu tautas interešu aizstāvi, īpaši ņemot vērā ekonomiskos un ģeopolitiskos apstākļus, kādos atrodas Latvija.
Saeima šo likumprojektu nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās pērn 18.decembrī. Par toreiz balsoja 50 deputāti, pret bija 34, bet atturējās astoņi. Par grozījumu projekta nodošanu izskatīšanai komisijās balsoja NSL, partijas "Saskaņa", ZZS un LRA deputāti, kā arī viens parlamentārietis no nacionālās apvienības VL-TB/LNNK. Pret bija "Vienotības", ZZS un VL-TB/LNNK deputāti, un atturējās parlamentārieši no nacionālās apvienības un ZZS.
Uz sarakstu
