Saeimas deputāti apšauba nupat pieņemto izmaiņu dienas stacionāru darbā nepieciešamību
Valdība otrdien pieņēma plašas izmaiņas Veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, tostarp izmaiņas ķirurģiskā profila dienas stacionāra darbībā. Noteikti pacientu atlases kritēriji dienas stacionāra pakalpojumu saņemšanai, kā arī paredzēts, ka turpmāk dienas stacionārā tiks sniegti tādi ķirurģiski pakalpojumi, kurus ir droši pacientam veikt vienā dienā, pēc pakalpojuma saņemšanas novērtējot viņa stāvokli un izrakstot mājās tajā pašā dienā.
Saeimas komisijas deputāti, vēl nezinādami, ka Veselības ministrijas (VM) grozījumi jau apstiprināti valdībās sēdē, bija neizpratnē par šādu izmaiņu nepieciešamību un lietderību. Piemēram, pēc Saeimas deputāta Gundara Daudzes (ZZS) paustā, izmaiņas saistītas ar vēlmi ietaupīt. "Visi sapratuši, ka tas [dienas stacionārs] vairāk vai mazāk ir naudas pumpis, vēl jo vairāk, ja diennakts stacionārā maksā par gadījumu, bet dienas stacionāra - par manipulāciju. Un jūs to tagad gribat "sačakarēt" tāpēc, ka jums vajag naudu," izteicās deputāts.
Pēc viņa domām, iepriekš paustie argumenti, ka trūkst ārstu un neviens pacientu dienas stacionārā neuzrauga nav īstais iemesls izmaiņām, bet gan fakts, ka ministrija sapratusi, ka slimnīcas izmanto dienas stacionārus, lai uzturētu visu slimnīcu kopumā. "Vismaz pasakiet skaidri, ka naudas nav un mēs nevaram nesegt pieprasījumu. [..] Es esmu uzaudzis tajā vidē, un man ir grūti jūsos klausīties, jo jūs paši neticat tam, ko sakāt," kritisks bija Daudze.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka VM iecere noteikt, ka dienas stacionārs strādā līdz plkst.22, visticamāk, strādās tikai Rīgā, jo reģionos situācija ar dienas stacionāriem ir citāda, cilvēkiem jāgaida autobusu, kas nozīmē, ka izrakstīšana pēc desmitiem cilvēkam ir apgrūtinājums.
Arī Priekules slimnīcas valdes priekšsēdētāja Tatjana Ešenvalde norādīja, ka izmaiņas esot ļoti krasas un pārsteidzīgas, bez nepieciešamās situācijas analīzes, turklāt sarunās par šo ieceri neesot iesaistītas mazās slimnīcas, kuras šādas izmaiņas ietekmētu visvairāk. Viņaprāt, nepatiess ir VM arguments, ka ārstēties dienas stacionārā ir dārgāk. Pēc viņas aplēsēm, tieši ārstēšanās diennakts stacionārā prasa lielāku samaksu.
Deputāti, nesagaidot cerēto atbildi no VM pārstāvjiem, atkāroti vaicāja par grozījumu nepieciešamību, kā rezultātā VM Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis atzina, ka, iespējams, izmaiņas dienas stacionāru darbā nonākušas līdz valdībai pārāk lēni, jo izmaiņas ieviest bija nepieciešams jau pirms pieciem gadiem. Viņš arī atzina, ka, iespējams, nav izvērtēti visi riski šo izmaiņu ieviešanā.
Vienlaikus Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības pakalpojumu departamenta Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Alda Reinika mierināja sēdes dalībniekus ar to, ka, "ja notiks katastrofa", dienests uz to reaģēs un nepieciešamības gadījumā tiks atgriezta līdzšinējā kārtība.
Sēdes noslēgumā apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (V) rosināja dienas stacionāriem noteikt 24 stundu darba laiku, lai pielāgotos arī situācijai reģionos. Miķītis norādīja, ka par šādu priekšlikumu varētu diskutēt, taču viennozīmīga atbalsta no VM puses tam nav.
Kā ziņots, NVD apkopotie dati liecina, ka dienas stacionārā 70% manipulāciju veiktas vairāk nekā vienu dienu, proti, 1-8 dienas. Tomēr dienas stacionāra mērķis ir veikt manipulācijas dienas laikā, proti, pacients no rīta ierodas un vakarā dodas mājās. Pacientam pavadot dienas stacionārā vairākas dienas, tiek nelietderīgi patērēti veselības aprūpes budžeta līdzekļi, secinājis NVD.
Uz sarakstu
