Saeima pieņem deklarāciju nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzībai ārvalstīs

Deklarācija aicina ārvalstu kompetentās institūcijas respektēt Latvijas valsts pienākumu aizsargāt savas valsts valstspiederīgo tiesības ārzemēs un bez kavēšanās informēt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību par ikvienu gadījumu, kad bērna interesēs būtu aizbildņa iecelšana.

Par deklarācijas pieņemšanu iestājās arī deputāte Jūlija Stepaņenko (S), kura cita starpā norāda, ka jebkurai sevi cienošai valstij būtu jāspēj aizstāvēt savu pilsoņu tiesības, tostarp arī ārpus valsts robežām. Nav pieļaujami sistemātiskie starptautisko normu pārkāpumi attiecībā pret Latvijas pilsoņiem, un bērnu tiesību jautājumos valstīm ir jāsadarbojas savstarpējā cieņā un izpratnē, akcentē politiķe.

"Lai neturpinātos situācija, kad Latvijai netiek ziņots par to, ka no mūsu ģimenes ārvalstīs kāda iemesla dēļ ir izņemts bērns, ir tapis šis aicinājums un atgādinājums. Tas ir arī kā uzdevums mūsu valdībai rīkoties tepat Latvijā, lai sniegtu juridisku palīdzību tautiešiem, pārņemtu lietas uz Latviju un izglītotu cilvēkus par iespējamām atšķirībām bērnu audzināšanas jautājumos dažādās valstīs," norāda Stepaņenko.

"Tā kā pārkāpumi turpinās un šogad ir atklājies jauns gadījums, kad Latvijas iestādes nav savlaicīgi informētas par bērna aprūpes jautājumu", politiķe pauž uzskatu, ka šī deklarācija ir neliels, bet nozīmīgs solītis bērnu tiesību aizsardzības politikas veidošanā ārpolitikas jomā.

"Pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā trūkst vienotas politikas bērnu tiesību aizsardzības jomā ārvalstīs. Ar klusēšanu tiesās un maigām lūdzošām vēstulēm mūsu pilsoņu aizstāvībā nepietiks. Ir nepieciešama nepārprotama diplomātiska, bet stingra nostāja šajā jautājumā," akcentē Stepaņenko.

"Pēdējos gados fiksēti vairāki satraucoši gadījumi, kad ārvalstu varasiestādes izņēmušas no attiecīgajā valstī dzīvojošās ģimenes bērnu un nodevušas to adopcijai. Deklarācija ir politisks paziņojums, kura mērķis ir panākt pēc iespējas efektīvāku mūsu bērnu aizsardzību ārvalstīs," iepriekš uzsvēra Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).

Laizāne norādīja, ka deklarācija aicina ievērot ANO Bērnu tiesību konvencijā noteikto pienākumu respektēt ikviena bērna tiesības aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību, vārdu un ģimenes saites, kā arī ņemt vērā bērna audzināšanas vēlamo pēctecību, etnisko izcelsmi, reliģisko un kultūras piederību, kā arī valodu.

Deklarācijā ārvalstu kompetentās institūcijas rosinātas pārliecināties, ka lietās par Latvijas valstspiederīgo aprūpes turpmāku nodrošināšanu ievērota 1963.gada Vīnes konvencija par konsulārajiem sakariem. Vīnes konvencijas 36. un 37.pantā noteikto pienākumu nepildīšana var novest pie iepriekš minētajiem ANO Bērnu tiesību konvencijas pārkāpumiem.

Tāpat deklarācijā aicināts izvērtēt darbības, kas vērstas uz bērnu nodošanu adopcijai, kā arī pārskatīt jebkādas procedūras, ja tajās tiek pārkāptas minētās starptautiskās tiesību normas bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Deklarācijā iekļauts arī aicinājums sadarboties ar Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un atbildīgajiem dienestiem, uzklausot ieteikumus par bērnu turpmāko aprūpi Latvijas valsts kultūrvidei atbilstošā ģimeniskā vidē.

Deklarācija uzdod par pienākumu Ministru kabinetam informēt par šo deklarāciju Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis un citas valstis, kurās konstatēti attiecīgie Vīnes konvencijas pārkāpumi. Ministru kabinetam arī jānodrošina bērnu aizsardzība ārpus valsts robežām, sniedzot tiem atbalstu un piedaloties procesos ārvalstu iestādēs, tiesās un starptautiskajās institūcijās. Ministru kabinetam arī jāizsaka ārvalsts kompetentajām iestādēm vai tiesām lūgums nodot Latvijas atbildīgo iestāžu piekritībā lietas, kas saistītas ar Latvijas nepilngadīgā valstspiederīgā turpmākās aprūpes nodrošināšanu.

Ministru kabinetam deleģēts sagatavot informāciju par ārvalstu juridiskajām normām, prasībām un tradīcijām bērnu tiesību jomā un jānodrošina tās izplatīšana ārvalstīs dzīvojošajām Latvijas valstspiederīgo ģimenēm.

Jau ziņots, ka priekšlikumu lemt par šo deklarāciju pērn iesniedza nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti kopā ar opozīcijas parlamentāriešiem.

Uz sarakstu