Rinkēvičs: NATO spēku izvietošanu Baltijā noteiks militārie eksperti
Reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas aneksiju, NATO valstu ārlietu ministri ir nolēmuši uzdot izvērtēt savas iespējas alianses militāro resursu izvietošanai austrumu pierobežā esošajās dalībvalstīs. NATO dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē Briselē "izlēmuši uzdot militārpersonām sagatavot plānu, kas varētu ietvert iespējamo papildspēku un militāro resursu izvietošanu".
Pēc dalības NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē Rinkēvičs ir izteicies, ka NATO Baltijas valstu drošībai plāno vairākus būtiskus pasākumus - jau drīzumā Baltijā izveidot vēl vienu NATO patruļlidmašīnu bāzi un kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei. Neoficiāli tiek spriests, ka Latvijā varētu tikt veidots jūras spēku atbalsta punkts, šim mērķim izmantojot Liepājas ostu, savukārt Igaunijā varētu tikt izveidota vēl viena NATO gaisa spēku bāze.
Rinkēvičs skaidroja, ka pastiprinātie NATO aizsardzības elementi varētu tikt izvietoti katrā no Baltijas valstīm. Šādu nostāju Latvija aizstāvējusi nesenajā NATO sanāksmē, kurā par lēmumu pastiprināt visus militāro spēku veidus Baltijas valstīs un Polijā iebildumi nav bijuši nevienai NATO dalībvalstij.
Ministrs atzīmēja, ka pašlaik netiek runāts par jaunām "padomju stila milzīgām karabāzēm" Baltijā un Polijā, bet gan atbalsta punktiem, lai NATO spēki nepieciešamības gadījumā var nodrošināt aizstāvības funkcijas.
Ārlietu ministra vērtējumā, minēto NATO valstu lēmumu nevar uzskatīt par agresīvu rīcību pret Krieviju - tā drīzāk jāuzskata par atbildi Krievijai, kura beidzamo gadu laikā ir būtiski stiprinājusi un modernizējusi savus bruņotos spēkus pie robežām. Mūs nevar nesatraukt tas, ka beidzamajā laikā Baltijas valstu tuvumā notiek teju pastāvīgas Krievijas militārās mācības, kurās turklāt tiek imitēta nevis aizstāvēšanās, bet gan uzbrukums, piebilda Rinkēvičs.
Runājot par Latvijas lēmumu lūgt Krievijas Pareizticīgas baznīcas patriarham Kirilam atlikt maijā plānoto vizīti uz Latviju, Rinkēvičs pauda viedokli, ka tas nepasliktinās Latvijas un Krievijas attiecības, jo "nevar negatīvi ietekmēt to, kas jau pašlaik nav pārāk labs". Ministrs uzsvēra, ka abu pušu attiecības sabojāja Krimas aneksija.
Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze šorīt LTV pauda viedokli, ka situācija Ukrainā ir vērtējuma kā relatīvi stabila un valsts parlaments un valdība "situāciju kontrolē un virza".
Kā atzīmēja Daudze, ja valsts daļa ir okupēta un pie tās robežām ir izvietots ievērojams karaspēks, situācija nav uzskatāma par normālu, tomēr nevar teikt, ka Ukrainas iedzīvotāju dzīve būtu apstājusies. Cilvēkus gan satrauc, ka Ukrainā sagaidāms energoresursu cenu pieaugums, taču tiekot meklētas alternatīvas piegādes.
Latvijas valstspiederīgo masveida pieplūdums vēstniecībā, lūdzot palīdzību, pašlaik nav vērojams, piebilda diplomāte
Uz sarakstu
