"Dogo" ražotājs vaino veterinārārstus suņu slimības datu slēpšanā
"Pieprasām sniegt faktos balstītu informāciju. Ja ticami fakti par anketēšanas izejas datiem joprojām netiks publiskoti, vēl vairāk stiprināsies aizdomas par to, ka datu slēpšana ir apzināta konspirācija. Iespējams, to nemaz nav vai arī tie ir safabricēti ar mērķi nomelnot veiksmīgu ražotāju," sacīja Podnieks.
Viņš norādīja, ka ir vērsies pie biedrības vadības ar lūgumu nodrošināt informāciju par suņu barības vada sašaurināšanās jeb "megaesophagus" gadījumiem, saslimušo suņu skaitu un saslimšanas periodu, lai uzņēmums varētu izpētīt situāciju, kad kaite bez pamatotiem faktiem tiek saistīta ar "Dogo".
"Līdz šim publiski izskanējušie paziņojumi par saslimšanas it kā saistību ar mūsu produkciju bija balstīti tikai uz šauras cilvēku grupas pieņēmumiem un anketēšanas datiem, kas tiek turēti slepenībā," norādīja uzņēmuma vadītājs.
Kā ziņots, pēc tam, kad Veterinārārstu biedrība ētisku apsvērumu dēļ atteicās no "Dogo" ražotāja piedāvātā ziedojuma 32 000 eiro apmērā slimībās pētījumiem, uzņēmums pieņēma lēmumu pats veikt padziļinātu šīs situācijas izpēti, piesaistot starptautiskus ekspertus.
Tikmēr šodien biedrība apliecināja - iedzīvotāji portālā "ziedot.lv" saziedojuši nepieciešamos 31 212 eiro neatkarīgai suņu saslimšanas izpētei.
Par ziedojumiem darba grupa jau nosūtījusi uz ASV Aiovas pavalsts universitātes laboratoriju cietušo suņu sasaldētus audu un cita bioloģiskā materiāla paraugus. To izpēte ir sākusies, eksperti īpaši koncentrējas uz nervu darbību ietekmējošu toksīnu iespējamu klātbūtni, kas līdz šim nav pietiekami pārbaudīta.
Savukārt, lai labāk izprastu nervu izmaiņu attīstību un veiktu padziļinātu nervaudu izpēti, audu materiāls nosūtīts izpētei uz Vāciju vienam no pasaules labākajiem neiropatologiem.
Kā norādīja biedrības darba grupas vadītāja Ilze Matīse van Houtana, arī Latvijas pētnieki pastāvīgi konsultējas ar ārvalstu speciālistiem, piesaistot arī specifisku veterinārmedicīnas nozaru ekspertus. Konsultāciju mērķis ir atklāt potenciālos cēloņus, kas izraisījuši bīstamās suņu saslimšanas uzliesmojumu Latvijā.
Slimība uzliesmoja pērn martā, pēc tam konstatēti vairāk nekā 100 saslimšanas gadījumi. Situācija ar bīstamo slimību sarežģījās šogad martā pēc iesaistīto pušu domstarpībām par slimības pētījumiem.
Līdz šim suņu barības vada saslimšanas cēloņu izpētē jau ieguldīti ap 45 000 eiro, tajā skaitā 10 700 eiro no Zemkopības ministrijas (ZM) budžeta, 25 000 eiro no institūta "Bior" budžeta, 9000 eiro no Pārtikas un veterinārā dienesta budžeta.
Līdz šim veiktajās barības analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt barības vada dilatācijas izraisītājas, līdz ar to ZM, kā arī ražotājs noliedz barības saistību ar saslimšanu, uzsverot, ka nav konstatēts neviens kritērijs, kura dēļ varētu teikt, ka suņu saslimšanā ir vainojama barība.
Uz sarakstu
