Prezidents sarunās ar partijām mēģinās rast risinājumu bēgļu jautājumā
Bēgļu jautājums Eiropas kontekstā ir svarīgs pagrieziena punkts, kas noteiks visas savienības nākotni un Latvija piedalās tās veidošanā, tādēļ Valsts prezidents Raimonds Vējonis nākamnedēļ, 14.septembrī un 15.septembrī aicina uz sarunām Saeimā pārstāvētās politiskās partijas, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā.
Prezidents norāda, ka bēgļu problēma ir Eiropas Savienības (ES) kopējs jautājums, kuru var atrisināt tikai kopīgiem spēkiem. Latvijas dalība šīs problēmas risināšanā ir apliecinājums, ka mums rūp Eiropas drošība un nākotne. Tāpat viņš atgādina, ka Latvija ir pilnvērtīga ES dalībvalsts, un šis ir viens no brīžiem, kad to jāapliecina darbos.
"Mēs esam valsts, kas spēj risināt problēmas. Jāatceras, ka ES ir vērtībās balstīta valstu savienība, kur īpaši nozīmīga ir tieši iespēja kopīgi uzņemties atbildību un risināt dažādos izaicinājumus," uzsver prezidents.
Vienlaikus prezidents aicina politiskās partijas rūpīgi izvērtēt lēmumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Politiskajā diskusijā daudz lielāka uzmanība jāvelta ES dalībvalstu solidaritātes jautājumiem, uzskata Vējonis. Tāpat viņš norāda, ka grūtībās nonākušajām ES dalībvalstīm nepieciešama palīdzība ES līmenī. "Atzīstot līdz šim pieļautās kļūdas bēgļu plūsmas mazināšanā, jāapzinās, ka mēs nevaram norobežoties no pašreizējās humanitārās krīzes, ar ko saskaras daudzi mūsu ES partneri," pauž Vējonis.
Paredzēts, ka 16.septembrī notiks kārtējā Nacionālās drošības padomes (NDP) sēde, kurā kā centrālo diskusijas tēmu prezidents izvirzījis bēgļu jautājumu.
Valdību veidojošo partiju koalīcija nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.
"Nav vienošanās, strādāsim tālāk," pēc sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu.
Visas trīs koalīcijas partijas esot par skaidru mehānismu un rīcības virzieniem, piemēram, saistībā ar robežu aizsardzību, bēgļu atpakaļizvietošanu valstīs, no kurām nākuši ekonomiskie migranti.
Runājot par tālākiem soļiem, Straujuma sacīja, ka svētdienas, 13.septembra, vakarā sanāks ES dalībvalstu vēstnieki. Pašlaik Latvija esot vienīgā valsts, kas nav piekritusi Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātājiem skaitļiem. ES valstis nav pieradušas atstāt vienas valsts kategoriskus iebildumus, nepanākot kompromisu, sacīja Ministru prezidente.
Svētdien Straujumai arī paredzēta telefonsaruna ar Junkeru pirms vēstnieku vakara tikšanās. "Meklēsim pieņemamus risinājumus," sacīja Straujuma.
EK šonedēļ ierosināja dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Latvija iepriekš bija paudusi piekrišanu 250 bēgļu uzņemšanai, tātad kopumā valstī būtu jāuzņem 776 bēgļi.
Jau iepriekš, lemjot par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā, koalīcijā bija domstarpības par šo jautājumu, ņemot vērā nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK noraidošo pozīciju.
Uz sarakstu
