Banner 980x90

Prezidents Bērziņš: Atklātas vēlēšanas vēlas nestabilas partijas

Atklātas Valsts prezidenta vēlēšanas vēlas iekšēji nestabilas partijas, kas šaubās par savu biedru balsojumu, otrdien, 17.februārī, telekanālā LNT izteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš pats amatā nonāca aizklātā balsojuma apstākļos, kad lielākā daļa Saeimas deputātu publiski savu atbalstu bija solījuši otram prezidenta amata kandidātam - Valdim Zatleram.

Bērziņš atkārtoti nesniedza skaidru atbildi, vai viņš atbalsta atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Tas ir politiķu jautājums, lai viņi tur strīdas, izteicās Bērziņš, tomēr paskaidrojot, - ja partijā neesot skaidras situācijas, "tad viņiem, protams, vajag kontrolēt savus biedrus" un ir vajadzīgs atklātais balsojums, bet, ja partija ir vienota, tad šādam spēkam šaubas nerodoties. Šajā jautājumā nav vienkāršas atbildes un katrai politiskajai partijai ir savas intereses, piebilda politiķis.

Prezidents nedomā, ka šī jautājuma dēļ varētu sašķelties koalīcija. Bērziņš atturējās sniegt konkrētu atbildi, cik stabila pašlaik ir Laimdotas Straujumas (V) vadītā valdība, tomēr, skatoties uz valdības locekļu sadarbību valsts aizsardzības jautājumos, viņam radusies pārliecība, ka valdība darbojas saskaņoti.

Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Saeima 12.februārī noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Likuma ierosinājums tika noraidīts ar Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas" un "No sirds Latvijai" balsīm.

Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Savukārt nacionālā apvienība rosināja veikt likuma izmaiņas, nosakot, ka balsojumam jābūt atklātam. VL-TB/LNNK šīs izmaiņas rosināja, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos Saeimai un nodrošinātu prezidenta ievēlēšanas procesa caurskatāmību.

Lai veiktu izmaiņas Satversmē, Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām jeb 67 deputātiem un arī likumprojekts jāatbalsta vismaz divām trešdaļām klātesošo deputātu. Tas gan neattiecas uz pieņemto lēmumu par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, jo to var pieņemt ar vienkāršu balsu vairākumu.

Šis likumprojekts izraisīja domstarpības starp valdošajām partijām, jo koalīcijas līgumā noteikts, ka par Satversmes grozījumiem partneriem jābūt vienotam viedoklim. ZZS līderis Augusts Brigmanis pat paziņoja, ka Straujumas vadītās valdības koalīcijas līgums pēc būtības vairs nav spēkā, jo "Vienotība" un VL-TB/LNNK to sagrāvušas, atbalstot izmaiņu veikšanu Satversmē, par kurām nav panākta vienošanās koalīcijā. Brigmanis gan piebilda, ka minētā iemesla dēļ valdības krišana nav gaidāma. Pārējie valdības partneri pauda uzskatu, ka šī jautājuma dēļ valdība krist nevarētu.

Parlaments nodeva izskatīšanai komisijās Latvijas Reģionu apvienības iesniegtos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, paredzot, ka prezidents tiek ievēlēts atklāti. Lai paredzētās izmaiņas likumā to atbalstīšanas gadījumā stātos spēkā, nepieciešams veikt arī attiecīgus grozījumus Satversmē.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)