Pētnieks: Klintones lēmums kandidēt garantē naudas pārpludinātu un sensāciju apvītu kampaņu
Pētnieks norādīja, ka Klintonu ģimenes raksturojošā iezīme ir politiskās ambīcijas pāri visam, nereti liekot lietā ne pārāk tīras politiskās metodes.
"Atšķirībā no Bila Klintona, kurš nereti balstījās uz politisko intuīciju, Hilarija ir vairāk piesardzīga, metodiska un dažbrīd pat akadēmiska. Iztrūkstošo personīgo harismu viņa spēj aizstāt ar prasmīgu sagatavošanos debatēm. Jau tagad var prognozēt, ka Hilarija salīdzinājumā ar citiem kandidātiem būs gatava upurēt visvairāk sava personīgā laika un naudas," aģentūrai LETA skaidroja Banka, piebilstot, ka Klintonei nevar pārmest ambīciju un vēlmes uzvarēt trūkumu - daļu vēlētāju tas pievelk, bet citus tajā pašā laikā atgrūž. "Klintonei arī nevajadzētu uztraukties par masu mediju uzmanību. Viņas uzvārds ir zīmols, kas garantē nedalītu uzmanību un publicitāti," viņš skaidroja.
Runājot par iespējamo ietekmi uz ārpolitiku, pētnieks vērsa uzmanību, ka video, kurā Hilarija oficiāli paziņoja par savu kandidēšanu prezidenta amatam, nefigurēja ārpolitika. "Salīdzinājumam, iepriekšējo kampaņu viņa uzsāka ar vārdiem par Irākas kara beigšanu," norādīja Banka.
"Kopumā salīdzinot ar citiem Demokrātu un Republikāņu kandidātiem, pret kuriem Hilarijai, iespējams, nāksies stāties pretī, viņai ir ievērojamas priekšrocības. Kā valsts sekretāre viņa tieši Rīgā uzstādīja rekordu - sava termiņa laikā apmeklējot 112 valstis. Kamēr citiem kandidātiem nāksies mācīties citu valstu līderu uzvārdus un iegaumēt pasaules karti, Hilarijai jau ir vairākas reizes sarokojusies ar pasaules līderiem un nodibinājusi personīgas attiecības. Izņemot Bengazi epizodi, viņas laiks kā valsts sekretārei kopumā pagāja pozitīvā zīmē, akcentējot iepriekš ASV nepopulāras ārpolitikas tēmas, kā sieviešu tiesības un globālo sasilšanu," skaidroja pētnieks.
Tikmēr, runājot par Klintones diplomātijas stilu un ārpolitikas zināšanām, Banka vērsa uzmanību, ka viņai nav konkurentu, taču tajā pašā laikā nevarot nepamanīt, ka viņai nav izteikti definētas ārpolitikas doktrīnas vai stratēģijas.
"Viņai ir kompleksa ārpolitikas vēsture," sacīja pētnieks. "Bila Klintona prezidentūras laikā viņa noskatījās, ka vīrs neko nedara Ruandas genocīda laikā, kas ievērojami ietekmēja viņas skatījumu uz militārā spēka nepieciešamību un pielietojamību. Bija sākotnēja Irākas kara atbalstītāja, bet vēlāk krasi mainīja savu viedokli. [Pašreizējā ASV prezidenta Baraka] Obamas prezidentūras laikā atbalstīja Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kas gan neguva atsaucību Baltajā namā," skaidroja Banka.
Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka salīdzinājumā ar Obamu Klintonei ir ievērojami stingrāka pozīcija pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina vadīto Krieviju. "Klintonu vārds vienmēr ir bijis pozitīvi saistīts ar Izraēlas-Palestīnas konfliktu un ļoti iespējams, ka tā būtu viena no Hilarijas lielākajām iespējām, ja viņa tiktu ievēlēta," prognozēja pētnieks.
"Ja Klintone tiktu ievēlēta par ASV prezidenti - pirmo sievieti -, tas viennozīmīgi būtu vēsturisks notikums. Tajā pašā laikā, skatoties uz pēdējiem 20 gadiem, kādi uzvārdi ir figurējuši Baltajā namā - divreiz Bušs un iespējams divreiz Klintons/e -, tas met ēnu uz demokrātijas kopējo veselību ASV. Ja no 300 miljoniem iedzīvotāju konstanti figurē tie paši uzvārdi, neko labu par valsts demokrātisko attīstību tas neliecina," rezumēja pētnieks.
Bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone svētdien oficiāli paziņojusi par nodomu kandidēt 2016.gada prezidenta vēlēšanās. 67 gadus vecā demokrātu politiķe ar video starpniecību paziņojusi, ka cīnīsies par Demokrātu partijas nomināciju prezidenta amatam.
2008.gadā Klintone neizcīnīja demokrātu nomināciju prezidenta amatam, zaudējot pašreizējam prezidentam Barakam Obamam.
Uz sarakstu
