Pētījums: Latvija krietni uzlabojusi ārpolitiskās aktivitātes
Latvija ārpolitiskajās aktivitātēs pagājušajā gadā bijusi līdere piecas reizes, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā pētījumā, kas veidots 2013.gadā.
Latvijas Ārpolitikas institūta prezentētajā pētījumā teikts, ka Latvija pagājušajā gadā bijusi līdere saistībā ar sankciju noteikšanu Krievijai par tās aktivitātēm Ukrainā, kā arī bijusi līdere, atbalstot preses brīvību Krievijā. Sadarbībā ar ASV Latvija bijusi līdere, uzsverot nepieciešamību Eiropas Savienībai un Krievijai sadarboties.
Pētījumā minēts, ka Latvija bijusi aktīvākā valsts, piedāvājot savu palīdzību Austrumeiropas partnerības valstīm. Tāpat tā ir bijusi līdere humānās palīdzības sniegšanā.
Pirms diviem gadiem, kad bija citas ārpolitikas aktualitātes, Latvija vairāk tika minēta kā zaudētāja, īpaši, ja runa bija par politiskā dialoga veidošanu ar Ķīnu, uzsverot cilvēktiesību nozīmi Ķīnā. Tāpat Latvija 2013.gadā nav īpaši aktīvi iestājusies par nepieciešamību Baltkrievijā ievērot politisko liberālismu. Tikmēr tā bija līdere prasībā par liberalizāciju Krievijā, Ukrainā un Moldovā.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica pirmdien, 23.martā, pētījuma prezentācijā atzina, ka Latvija var lepoties, ka ir pamanīti tās centieni stiprināt Austrumu partnerību, ka ir pamanīts darbs, gatavojoties un vadot Eiropas Savienības prezidentūru. Turklāt atzīstami, ka Latviju uz kartes pamana arvien vairāk cilvēku.
Viņa uzsvēra, ka publiskotais pētījums skaidri norāda, cik svarīgi patlaban ir katrai valstij paust stingru nostāju ārpolitikas jautājumos. Turklāt šis pētījums esot labs avots, no kura spriest par Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un pašreizējo situāciju starptautiskajā drošībā. Politiķe norādīja, ka patlaban viens no aktuālākajiem jautājumiem ir Eiropas Savienības vienotības veicināšana, turklāt ir nepieciešama arī vienotāka un daudz atbalstošāka Eiropas Savienības politika attiecībā uz Ukrainu.
Pagājušajam gadam vajadzēja būt pozitīvu sasniegumu gadam, tomēr Krievijas aktivitātes Ukrainā un citi notikumi ieviesa izmaiņas, minēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Gan Krievijas agresivitāte, gan teroristu uzbrukumi, gan nestabilā Eiropas ekonomiskā situācija ir parādījusi, cik trausla spēj būt stabilitāte. Vienlaikus Latvija ir parādījusi, ka spēj tikt galā ar ārējiem izaicinājumiem. Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Andris Kužnieks atzina, ka pagājušais gads bijis tāds, kāds nav prognozēts. Tomēr pozitīvi ir novērtējama sabiedriskās domas maiņa Latvijā - arvien vairāk iedzīvotāju sevi asociē ar Eiropas Savienības pilsoņiem un kā vienu no lielākajiem savienības sasniegumiem uzskata mieru.
Pētījumu "Eiropas ārpolitikas rādītāji" par ES ārpolitiku ir veikusi domnīca "Eiropas Ārpolitikas padome". Tā mērķis ir izvērtēt, cik veiksmīga konkrētā gada laikā ir bijusi Eiropas Savienība attiecībās ar citiem starptautiskajiem spēlētājiem - ASV, Krieviju, Ķīnu, kaimiņvalstīm, kā arī valstīm Tuvajos Austrumos un Āzijā. Pētījums tik veidots jau piekto gadu.
Uz sarakstu
