Pārskats: ES iekšienē nav vienprātības par Austrumu partnerības galveno uzdevumu
Pārskata sagatavotāja, LIA pētniece Diāna Potjomkina norādījusi, ka sadarbība ar kaimiņiem ir pašsaprotama ES prioritāte, jo jebkuri notikumi kaimiņvalstīs, visticamāk, ietekmēs arī ES. Tāpat kaimiņvalstis jau šobrīd sniedz pozitīvu ieguldījumu ES politikas veidošanā un tajā var iesaistīties vēl vairāk, par piemēru minot 140 Gruzijas karavīrus, kas piedalās ES misijā Centrālāfrikas Republikā.
"Tomēr par 10 gadus īstenoto ES Austrumu partnerības politiku izskan diametrāli pretēji viedokļi," skaidrots pārskatā. "Ja pieņem, ka mērķis ir uzturēt politiskos kontaktus, Austrumu partnerības valstīm piedāvāt alternatīvu attīstības iespēju un vismaz dažas valstis ievirzīt demokrātisku reformu ceļā, tad Austrumu partnerība ir diezgan veiksmīga. Taču, ja galvenais mērķis ir veidot ciešas saites ar ES, puse no Austrumu partnerības valstīm joprojām ir tālas no ES, savukārt otra puse lielākajā daļā jomu vēl nav pilnībā sasniegušas ES standartus, lai gan reformas tiek īstenotas."
"Diemžēl ES iekšienē nav vienprātības par Austrumu partnerības galveno uzdevumu," teikts pārskatā.
Sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm ir viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm. Tā iekļauj dialogu ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu, Ukrainu un ES, un tās mērķis ir veicināt partnervalstu politisko tuvināšanos un ekonomisko integrāciju ES.
Jāatzīmē, ka Saeimas rīkotajā ārpolitikas un drošības konferencē pulcējas vairāk nekā 300 ES parlamentārieši, augstas ES un NATO amatpersonas, kā arī starptautiska līmeņa ārlietu eksperti, bet vienlaikus Rīgā notiks arī ES valstu ārlietu ministru neformālā jeb tā dēvētā Gimnihas sanāksme.
Starpparlamentārā konference par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku ir viens no sešiem Saeimas rīkotajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā.
Uz sarakstu
