Parlaments atbalsta Vējoņa rosinātos likumu grozījumus nacionālās drošības stiprināšanai
Saeima ceturtdien, 21.janvārī, otrajā lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegtos grozījumus Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kuru mērķis ir nacionālās drošības stiprināšana.
Prezidents attiecīgos likumprojektus iesniedza pērn novembrī pēc notikušās tikšanās ar Saeimā pārstāvēto partiju deputātiem, kuri atzinīgi izteicās par piedāvāto likumdošanas iniciatīvu. Likumprojektos sākotnēji bija ietverti deviņi grozījumi, un galvenokārt tie saistīti ar dažādu valsts varas institūciju pilnvaru precizēšanu valsts apdraudējuma gadījumā.
Nacionālās drošības likuma grozījumu mērķis ir pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcības regulējumu valsts ārēja apdraudējuma gadījumā, lai tās efektīvāk varētu novērst valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumus. Likumprojektā ietverta kara laika definīcija un noteikts, ka virspavēlnieks kā leģitīma valsts varas institūcija kara laikam savas pilnvaras rīkoties iegūst tikai tad, ja Ministru kabinets valsts apdraudējuma radīto iemeslu dēļ ir aizkavēts pildīt savas funkcijas un rodas neatliekama nepieciešamība pieņemt attiecīgus valsts aizsardzības lēmumus.
Tāpat likumprojekts paredz, ka nacionālās drošības sistēmas subjektiem nevar aizliegt izpildīt Nacionālās drošības likumā paredzētos pienākumus nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju, kā arī izslēdz atsevišķas tiesību normas, kas paredz nepieciešamību līdzparakstīt Valsts prezidenta rīkojumus, jo šo jautājumu regulē Latvijas Satversme.
Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā vērsts uz to, lai nodrošinātu Ministru kabineta un Nacionālo bruņoto spēku vadības ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, lai pārvarētu valsts apdraudējumu un likvidētu tā sekas. Likumprojekts paredz, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
Savukārt grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā ļautu nodrošināt Ministru kabineta efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā. Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā var būt apgrūtinātas iespējas nodrošināt vairāk nekā puses no Ministru kabineta locekļiem dalību Ministru kabineta sēdē. Tāpēc, lai būtu iespējams efektīvi reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām un tiktu nodrošināta operatīva informācijas aprite un lēmumu pieņemšana, likumprojekts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinetam ļauj pieņemt lēmumus, ja Ministru kabineta sēdē piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs citi Ministru kabineta locekļi. Minētais regulējums par lēmumu pieņemšanu Ministru kabineta sēdē attieksies arī uz gadījumiem, kad Valsts prezidents būs paziņojis valdībai par nepieciešamo militārās aizsardzības soļu speršanu atbilstoši Satversmē noteiktajam.
Prezidents iepriekš norādīja, ka priekšlikumi izmaiņām radušies jau 2014.gadā, vēl aizsardzības ministra statusā vērtējot tiesību normas visos līmeņos, kas skar nacionālo drošību, lai sakārtotu lēmumu pieņemšanu ārkārtas situācijās, ja tādas iestātos. "Pašreiz spēkā esošās likumu normas ir gan brīvāk interpretējamas, gan to operatīva izpilde ir sarežģītāka," pamatoja Vējonis.
Grozījumu Nacionālo bruņoto spēku likumā izskatīšanas gaitā saņemts arī ar grozījumu pamatideju daļēji nesaistīts priekšlikums izmaiņām. Atbalstīts aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) priekšlikums attiecīgajā pantā nosaukumu Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs mainīt uz nosaukumu Jaunsardzes un informācijas centrs.
Uz sarakstu
