No "Dabas skaitīšanas" pērn apsekotajiem zālājiem vien 17% ir bioloģiski vērtīgi
Projekta divu aizvadīto sezonu laikā apsekošanai tika atlasīti 172 000 hektāru zālāju, kuros pastāvēja iespēja konstatēt Eiropas Savienības (ES) aizsargājamos biotopus. Dati liecina, ka bioloģiski vērtīgajos zālājos bieži konstatētas ekspansīvas sugas, kuras ātri reaģē uz nevēlamām izmaiņām zālājā, piemēram, kūlas uzkrāšanu, pārmēslošanu un pārganīšanu, un nomāc citas zālāja sugas.
Tāpat pērn retāk konstatētas arī invazīvās sugas, piemēram, Kanādas un milzu zeltgalvītes, blīvā skābene, Sosnovska latvānis un daudzlapu lupīna. Novērota tendence, ka zālāji nabadzīgās augsnēs tiek apmežoti.
"Pēdējo 50 gadu laikā vērtīgo zālāju platības ir būtiski sarukušas, jo zālāji ir teju vienīgā biotopu grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt. Nav runa par mauriņu vai zāles stiebru izzušanu, bet gan par bioloģiski vērtīgo zālāju platībām, kurās mazinās krāšņās puķes vainagiem, ārstnieciskie augi tējām, arī apputeksnētāji un cita dzīvā daba. Ir apdraudēts nozīmīgs posms dabiskajā dzīvības ķēdē, ko veicina cilvēka darbība vai, tieši pretēji, bezdarbība. Un pastāv iespēja zaudēt šo biotopu grupa pavisam," skaidroja projekta vadītāja Irisa Mukāne.
Vēsturiskie Latvijas zālāju pētījumi liecināja, ka seši zālāju biotopi - Vilkakūlas zālāji, Piejūras zālāji, Smiltāju zālāju, Lakstaugu pioniersabiedrības seklās kaļķainās augsnēs, Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs un Eitrofas augsto lakstaugu audzes - ir ļoti reti sastopami. Tie sastāda vien 10% no visiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. "Dabas skaitīšanā" gūtie dati liecina, ka arī šī tendence saglabājas, jo abu sezonu laikā minētie biotopi kopā konstatēti vien 11% no visiem noteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem.
Pagājušā gadā apzināto bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieki līdz februāra beigām saņems vēstuli uz savu deklarēto dzīvesvietas adresi par viņa īpašumā esošo zālāju, kā arī iespēju pieteikties šo zālāju uzturēšanas atbalsta maksājumiem. Lai nodrošinātu operatīvu informācijas pieejamību un apmaiņu, informācija vienlaikus, ir pieejama DAP dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Ja biotops nav konstatēts, attiecīgās zemes īpašniekam vēstule netiks sūtīta.
Šī gada aprīlī tiks sākta trešā "Dabas skaitīšanas" sezona. Visu triju sezonu dati un to izvērtējums par visām sešām ES nozīmes aizsargājamo biotopu grupām būs publiski pieejami nākamgad.
Arī šogad apsekojamajos novados notiks bezmaksas semināri zemju īpašniekiem par "Dabas skaitīšanu", tās mērķiem, īstenotajām aktivitātēm un sniegtas atbildes uz jautājumiem.
"Dabas skaitīšana" jeb projekts "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" tiek īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 85% apmērā no tā kopējām izmaksām.
Dzīvotņu apzināšana ilgs līdz šī gada nogalei un šajā laikā DAP uzdevumā eksperti veiks aizsargājamo biotopu inventarizāciju gan valsts, gan privātajās zemēs. Tikai pēc pilnīgas iegūtās informācijas apkopošanas varēsim spriest par dzīvotņu izplatību un stāvokli valstī vai kādā konkrētā novadā.
Uz sarakstu
