NATO koordinācijas štāba struktūrvienība atradīsies Rīgā
Vējonis atzina, ka minētās struktūrvienības uzturēšana tiks finansēta no dažādiem līdzekļiem, ieskaitot valsts budžetu, kam nauda jau ir paredzēta. "Līdz jūnija mēnesim mums ir jāsasniedz gatavība jautājumā par telpām, lai gan pilnā gatavībā štābs sāks darboties nākamgad, kad notiks NATO Varšavas samits," stāstīja Vējonis.
Uz jautājumu, vai ir precīzi zināmas Latvijas izmaksas šāda štāba izveidē, Vējonis atbildēja, ka precīzas izmaksu aplēses vēl tiek veiktas.
Šajā struktūrā darbosies aptuveni 40 Latvijas un sabiedroto valstu karavīri. Valstu sadalījums vēl tiks precizēts, taču lielākās alianses dalībvalstis jau paudušas apņēmību iesaistīties.
Aizsardzības ministrija ir gatava nodrošināt visu, kas nepieciešams, lai šāda struktūra darbotos. Speciāla ēka šai struktūrai netiks būvēta, taču ministrija ir sākusi darbu pie pastāvīgu telpu rekonstrukcijas plānošanas.
NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā ministri apstiprināja NATO komandvadības štāba elementu (NFIU) izveidošanu sešās NATO austrumu pierobežas valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas pārstāve Daina Ozoliņa.
Vienlaicīgi aizsardzības ministri vienojās par sevišķi ātras reaģēšanas vienības izveidi, kas pašlaik tiks aktivizēta izmēģinājuma režīmā.
Paredzams, ka tie būs NATO komandvadības elementi, kuru uzdevums būs, atrodoties uz vietas konkrētajā valstī, analizēt drošības situāciju un plānot operacionālās darbības. Attiecīgās valsts apdraudējuma gadījumā štāba elements nodrošinātu, lai nekavējoties var ierasties NATO ātrās reaģēšanas spēki, - tā ir jaunveidojama struktūra, paredzams, ar 5000 kaujas gatavībā esošu karavīru.
Šāds štāba elements pilnībā iekļausies NATO komandvadības vienotajā sistēmā, un tā pamatuzdevums būs operatīvi reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem un riskiem, attiecīgi pieņemot lēmumu, pirms vēl krīzes situācija ir radusies.
Uz sarakstu
