NATO karavīrus muzeju dienā interesē arī Latvijas nepretošanās PSRS un deportācijas
Latvijas Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs aģentūrai LETA pastāstīja, ka Latvijas Kara muzejā ieradās karavīri no ASV Mičiganas Nacionālās gvardes, ASV jūras kājnieku vienības, Kanādas, Vācijas un Luksemburgas bruņotajiem spēkiem, kas Ādažos piedalās vingrinājumā "Operation Summer Shield XII".
Muzeja vēsturnieki ekskursijā akcentēja Pirmā pasaules kara, Atbrīvošanas cīņu norises Latvijā un Latvijas valsts aizsardzību no 1920. līdz 1940.gadam.
"Stāstījām par Latvijas cīņu gaitām Pirmajā pasaule karā un akcentējām latviešu strēlnieku nacionālo vienību veidošanos, jo tas bija unikāls formējums, kas pierāda latviešu apņēmību cīnīties par savas tautas pašnoteikšanās tiesībām. Ņemot vērā, ka muzeja apmeklētāji bija militāri cilvēki un viņiem interesē armijas dzīve, tad viņiem tika stāstīts par Latvijas armiju 20. un 30.gados. Ņemot vērā, ka liela daļa karavīru ir tehniski cilvēki, tad muzejam ir uzskatāma ekspozīcija, kas viņus interesēja, - sākot ar zemūdenēm un beidzot ar lidmašīnām. Posmu beidzām ar Latvijas okupāciju, lai paskaidrotu, kāpēc tam visam pienāca gals. Tas lielā mērā viņiem bija šokējoši, kad mierīgā un plaukstošā valstī var otra valsts ienākt iekšā, iznīcināt, deportēt cilvēkus un likvidēt armijas augstāko virsniecību," norādīja Mitenbergs.
Vairākās grupās atsevišķi karavīri arī uzdevuši jautājumus, kāpēc Latvijas armija nepretojās 1940.gadā PSRS īstenotajai okupācijai. "Protams, šādi jautājumi pāris grupās izskanēja un drīzāk radīja arī izbrīnu, taču viņiem no vēsturnieku puses tika sniegts skaidrojums, ka tolaik situācija bija kutelīga un valsts vadītāji tādējādi mēģināja pasargāt tautu no vēl lielākiem zaudējumiem," norādīja Mitenbergs.
Tāpat karavīrus pārsteidza apjomīgie Latvijas iedzīvotāju zaudējumi gan Pirmajā pasaules karā, gan sākoties okupācijai, taču, neskatoties uz to, Latvijas tauta atradusi cilvēkresursus, lai nosargātu valsti.
Līdzīgas ekskursijas ārvalstu karavīriem paredzētas arī nākotnē. Mitenbergs norādīja, ka muzeja speciālisti ir gatavi skaidrot arī Otrā pasaules kara norises, tostarp leģionāru tēmu, valsts atjaunošanu 90.gados un to, ka Latvijas iedzīvotāji karojuši arī citu valstu armijās.
"Kā mēs runājām ar bruņoto spēku vadību, tad viņiem ir jāparāda, ka latvieši ir cīnītāji. Nevis pirmie aizmuks krūmos, bet stāvēs blakus," piebilda kara muzeja pārstāvis.
Latvijas Okupācijas muzeja gids Miks Pēterhens-Pētersons aģentūrai LETA pastāstīja, ka ārzemniekiem daudz jautājumu nav bijis, taču stāstītajā klausījušies ar ieinteresētību, līdz ar to grūti spriest, kādas tieši tēmas karavīrus interesējušas. "Spriežot pēc reakcijas un saausīšanās, viņus interesēja deportācijas un holokausts. Tās acīmredzot ir lietas, kas cilvēkus visvairāk šokē," norādīja muzeja gids.
Arī šajā muzejā karavīriem pieminēts, kāpēc nenotika pretošanās padomju varai 1940.gadā.
Uz sarakstu
