NATO centra vadītājs: Šobrīd nav ātras receptes, lai pretotos Krievijas propagandai
Deputāti Kārkliņu iztaujāja par to, kādus pasākumus viņa vadītais centrs var veikt, lai rietumvalstis pretotos teroristu organizācijas "Islāma valsts" un Krievijas realizētajai propagandai. Kārkliņš atbildēja, ka "mēs atrodamies situācijā, kad ātras receptes nav", taču, lai pretotos propagandai, ir nepieciešams saprast, kādas metodes propagandas izplatīšanai tiek lietotas.
"Mēs varam domāt par pasākumiem, kādā veidā samazināt gan "Islāma valsts", gan Krievijas, gan citas propagandas ietekmi. Lai to varētu izdarīt, ir jāsaprot, kādas metodes un mehānismus viņi izmanto. Piemēram, cilvēki, kas uzauguši ar sociālajiem medijiem, tos izmanto pavisam citādi, un viņu uztvere un reakcija ir pavisam citāda. Lai mēs to saprastu, mums tas ir jāizpēta, jāizanalizē un jāpastāsta tiem, kuriem ir uzdevums izstrādāt politiku vai spert kādas operatīvās darbības," uzsvēra Kārkliņš.
Otrkārt, balstoties uz analīzi, varēs domāt par vidēja termiņa iespējām atbilstošu rīcību. Piemēram, centra rekomendācijas pētījumā saistībā ar Ukrainu paredzēt investīcijas mediju un informācijas zinātprasmēs. Pašreizējos apstākļos mūsdienu cilvēks saņem milzīgu informācijas daudzumu, ko var salīdzināt ar milzīgo Niagāras ūdenskritumu, taču, ja cilvēkiem būtu pietiekamas spējas informācijas daudzumu pārstrādāt, tā jau būtu puse no uzvaras. Šādas prasmes, pēc Kārkliņa domām, būtu jāmāca jau bērnudārzos un skolās.
"Pirms 25 gadiem mēs stāvējām zem informācijas dušas, kura bija pamatīgi aizsērējusi, bet rietumvalstīs cilvēki stāvēja zem dušas, kas strādāja ļoti labi. Šodien mēs stāvam zem informācijas Niagāras, un Niagārai ir milzīgs spēks. Daudzi no cilvēkiem, kuri komfortabli jutās zem dušas, kas strādāja, šodien ir pilnīgi dezorientēti un nesaprot, kas notiek, jo informācija gāžas virsū milzīgā apjomā. Ja viņi spētu un viņiem būtu pietiekamas spējas pārstrādāt šo informāciju, tad tā jau būtu puse no uzvaras. Kā to izdarīt? Droši vien jau būtu jāsāk ar bērnudārzu un skolu, lai prasmes ieliktu katram bērnam, jo nevajag domāt, ka kaut kas apstāsies - informācijas plūsma arvien pieaugs," uzsvēra Kārkliņš.
NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs nedomā, ka, aizliedzot televīzijas kanālus, kas raida pretrunīgu informāciju, tiks panākts vēlamais rezultāts. To apliecināja pērn notikušais gadījums, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu propagandas izplatīšanas dēļ uz trim mēnešiem ierobežot televīzijas kanāla "Rossija RTR" retranslāciju Latvijā. Kārkliņa izpratnē kanāls guva trīs mēnešus ilgu bezmaksas reklāmu, jo katru dienu mediji vēstīja par konkrēto situāciju.
"Tā vietā vajag domāt par savu stāstu un vēstījumiem, lai katra no uzrunātajām auditorijām saprastu. To ir viegli teikt un varbūt nav vienkārši izdarīt," piebilda Kārkliņš.
Kārkliņa vadītā centra šī gada darba plāns sastāv no 41 projekta. Šogad centrs strādā pie tādiem projektiem kā pētījuma par sociālo mediju lomu hibrīdkarā, kura starprezultāti tiks prezentēti šogad augustā.
Centra eksperti strādā pie NATO dalībvalstu stratēģiskās komunikācijas struktūru, funkciju un prakses izvērtēšanas. Tāpat tiek pētīta teroristu organizācijas "Islāma valsts" informācijas kampaņas ietekme uz alianses valstu sabiedrību. Pētījuma aktuālie rezultāti tiks prezentēti jūnijā.
Eksperti arī strādā pie pētījuma par NATO vadītās starptautiskās drošības atbalsta spēku operācijas no 2003. līdz 2014.gadam rezultātiem no stratēģiskās komunikācijas viedokļa. Tāpat speciālisti gatavo pētījumu par NATO un tās dalībvalstu iespējām pretoties kaitnieciskai darbībai, piemēram, propagandai, dalībnieku rekrutēšanai radikālām darbībām.
Kārkliņa vadītais centrs Latvijā darbojas kopš 2014.gada janvāra. NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā strādā 17 cilvēki - daļa no viņiem ir ārvalstu eksperti. Provizoriski plānots, ka līdz 2016.gada beigām centrā strādās 26 darbinieki.
Centru NATO Ziemeļatlantijas padome 2014.gada 1.septembrī akreditēja kā starptautisku militāru organizāciju.
Kopš 2009.gada NATO samita Alianse ir strādājusi, lai attīstītu stratēģiskās komunikācijas spējas. Neviena cita organizācijas dalībvalsts līdz šim nebija piedāvājusi izveidot savā valstī speciālu institūciju darbam ar šiem jautājumiem.
Centra uzdevumi ir veicināt stratēģiskās komunikācijas attīstību, kā arī sniegt ekspertīzi un atbalstu NATO šajā jomā. Centra darbinieki izstrādā rīcības plānus, organizē apmācības un piedalās NATO mācībās. Centrs sniedz tiešu atbalstu stratēģiskās komunikācijas disciplīnās dalībvalstīm un NATO štābiem.
Kā norāda centra pārstāvji, tā funkcijas ir īpaši būtiskas laikā, kad NATO stiprina kolektīvās aizsardzības spējas, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā. Krievijas izvērstais informatīvais karš un propaganda spilgti pierādījusi, ka mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā palielinājusies stratēģiskās komunikācijas nozīmība.
Uz sarakstu
