Banner 980x90

Ministri un pašvaldību savienība saķeras jautājumā par vietvaru atvieglotām iespējām aizņemties

Rīga, 4.marts, LETA. Valdības pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji pirmdien notikušajā paplašinātajā valdības komitejas sēdē sastrīdējās jautājumā par pašvaldību atvieglotām iespējām aizņemties.

Pirmdien notikušajā sēdē puses konceptuāli vienojās par 2019.gada vienošanās un domstarpību protokola projektu, kas paredz, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju būs 1,47 miljardu eiro apmērā jeb 19,6% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Vienošanās arī paredz, ka pašvaldībām tiks garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi no plānotās prognozes.

Tomēr puses vēl nevienojās jautājumā par pašvaldību iespējām aizņemties bez vietvaru līdzfinansējuma. LPS vadītājs Gints Kaminskis atzina, ka LPS ieskatā izglītības iestāžu remontam un būvniecībai pašvaldību līdzfinansējums būtu 0% no pašvaldības kopējām projekta izmaksām, bet pārējiem projektiem - 10%.

Kaminskis šādu pašvaldību prasību pamatoja ar nepieciešamību veikt ārkārtas ieguldījumus izglītības iestāžu remontā un būvniecībā, ņemot vērā demogrāfiskās tendences. Viņš norādīja, ka lielā pieprasījuma dēļ virknei pašvaldību nav iespējas nodrošināt vietu izglītības iestādēs. "Ne tikai daudzas izglītības iestādes ir kritiskā tehniskā stāvoklī, bet arī daudzviet nepieciešams būvēt jaunas. Visām šīs lietām risinājums nepieciešams jau šogad," uzsvēra LPS vadītājs.

Finanšu ministrijas (FM) eksperte Inta Komisare norādīja, ka pašvaldības jau ir pārsniegušās tām pieļauto aizņemšanās apmēru. Līdz šim pašvaldības saņēmušas atļauju aizņemties 86 miljonu eiro apmērā. Viņa piebilda, ka 2018.gada otrajā pusē palielinājās pašvaldību aizņēmumu apmērs, turpretī šogad tas nav iespējams, tāpēc pastāv iespēja, ka daudzi pašvaldību pieprasījumi pēc aizņēmumiem var netikt atbalstīti.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) kritizēja pašvaldības, ka tās akūtos jautājumus nav risinājušas savlaicīgi, turklāt atsevišķas pašvaldības joprojām maksā kredītus par uzceltām skolām, kuras patlaban esot tukšas. Tāpat Reirs norādīja uz pārkaršanas riskiem būvniecības jomā, kurā cenas jau ir sadārdzinājušās par 30%, turklāt, atļaujot pašvaldībām aktīvāk aizņemties, būvniecības pārkaršana tiks veicināta vēl būtiskākos apmēros.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda neizpratni par pašvaldību līdzšinējo praksi, piemēram, aizņemoties naudu sporta infrastruktūras projektam, lai arī konkrētajā pašvaldībā ir samērā mazs iedzīvotāju skaits.

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsvēra, ka kritiskā situācija ar izglītības iestādēm radusies tāpēc, ka iepriekš politiskā līmenī tika sniegts nelīdzsvarots atbalsts pašvaldībām. Viņa norādīja, ka iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos netika sniegts atbalsts Pierīgai, bet tas tika sniegts lielajām pilsētām un reģionu centriem. Tāpēc LPS izcēla problēmas ar izglītības iestādēm Pierīgā, kur finansiāls atbalsts netika sniegts, bet bērnu skaits ir būtiski audzis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pievienojās bažām, ka, atvieglojot pašvaldību iespējas aizņemties, tiktu veicināta būvniecības nozares pārkaršana. Tāpat premjers piebilda, ka patlaban tiek gatavotas divas reformas - administratīvi teritoriālā un izglītības - un abas ieviesīs izmaiņas, tajā skaitā skolu tīklā.

"Ja ļausim tagad pašvaldībām būvēt skolas, bet izglītības reformas rezultātā konkrētā skola būtu jāslēdz, tad pašvaldība varēs uzsvērt, ka skolu nedrīkst slēgt, jo tā ir nesen izremontēta. Mēs patlaban nezinām, kādas būs pašvaldības pēc reformas un kāds būs skolu tīkls," uzsvēra Kariņš.

Uzklausot pušu pausto, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) aicināja atbalstīt FM priekšlikumu, lai pašvaldību aizņēmumu portfelī nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti. Vienlaikus ministrs aicināja apsvērt iespēju radīt filtru, kādā veidā izvērtēt pašvaldību infrastruktūras projektu nepieciešamību, to atbilstību teritoriālās un izglītības reformām.

LPS vadītājs pievienojās šādam viedoklim, atzīstot, ka būtu svarīgi izvērtēt skolu tīklu un attiecīgi plānot arī nepieciešamo finansējumu izglītības infrastruktūras uzlabošanai. "Ja redzēsim, ka konkrētajā pašvaldībā pieprasījums pēc izglītības iestādes būs vismaz desmit gadus, tad finansējums ir nepieciešams," piebilda Kaminskis.

Arī Reirs pauda atbalstu idejai par filtru, kādā veidā ļaut pašvaldībām aizņemties vairāk līdzekļu, tomēr, finanšu ministra ieskatā, šāda atkāpe būtu jāparedz tikai 2019.gada budžetā. "Piedāvāju šo kā vienreizēju risinājumu tikai 2019.gadā, ļaujot aizņemties bez līdzfinansējuma tām pašvaldībām, kurās skolas ir kritiskā stāvoklī," piebilda ministrs.

Valdība un LPS pirmdien atbalstīja pušu vienošanās un domstarpību protokola projektu, bet par neizdiskutēto jautājumu - pašvaldību iespējām aizņemties - gala lēmums tiks pieņemts otrdien, 5.martā, LPS domes sēdē.

Kariņš piebilda, ka, lai arī šīs dienas pušu sēde pagāja asās diskusijās, viņš ir pārliecināts, ka valdība un LPS rīt vienosies par kompromisu.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)