Merkele: ES valstīm jāsaskaņo attieksme pret Krieviju
"Mums ir vēlēšanās strādāt kopā ar Krieviju, bet tikai balstoties noteiktos principos," norādīja kanclere, ar to domājot pirms 40 gadiem parakstīto Helsinku vienošanos.
Atbilstoši šim līgumam valstis, kuru vidū bija arī PSRS, uzņēmās saistības attiecībā uz robežu neaizskaramību, neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās un cilvēktiesību ievērošanu.
Tomēr Krievijas Federācija apšaubījusi Ukrainas brīvo izvēli, kas daļēji vēlas orientēties uz Eiropu, nevis Krieviju, uzsvēra kanclere.
"Mēs negribam īstenot militāru konfrontāciju," norādīja Merkele. Tieši tāpēc nolemts vērst pret Krieviju ekonomiskās sankcijas, kuru dēļ cita starpā cieš arī Krievijas kaimiņvalsts Somija.
Ja ES turpinās rīkoties kopīgi, tad sankcijas atstās iespaidu uz Krieviju, sacīja Kanclere.
Stubs savukārt uzsvēra, ka ES vēlas strādāt ar Krieviju, nevis pret Krieviju. Viņš arī pauda pārliecību, ka risinājums šim jautājumam tiks atrasts.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Uz sarakstu
