Matīss: Valdība solidāri ir atbildīga par "airBaltic" izvēlēto finanšu investoru 

Viņš daļēji piekrita, ka ir pataisīts par grēkāzi, lai gan varbūt vajadzējis aktīvāk strādāt. Vienlaikus viņš atzina, ka ar investoru piesaisti nodarbojās "Prudentia", kura Satiksmes ministrijai piedāvāja tikai vienu iespējamo variantu, par ko nobalsoja arī valdība. Satiksmes ministrija investoru meklējusi vien pēdējo mēnesi, kad pārtraukta sadarbība ar "Prudentia".

Matīss skaidroja, ka 4.novembrī viņam ar Straujumu bijusi aptuveni 30 sekunžu saruna, kurā pārmests, ka piedāvāts tikai viens investors.

Matīss neizslēdza, ka arī izraudzītais investors varētu no darījuma atteikties, jo valdība pieprasījusi papildu nosacījumus, lai valstij darījums būtu drošs.

Matīss skaidroja, ka demisijas pieprasījums viņam bijis pārsteigums, taču pats demisionēt negrasās, jo, kad jāpieņem nopietni lēmumi, demisionēt būtu gļēvi. Vienlaikus viņš atzina, ka pie krēsla neturas un savu darbību transporta jomā turpinās Saeimā.

Matīss uzsvēra, ka "airBaltic" gadījumā pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, jo pēdējos divus gadus kompānija strādā ar peļņu, un peļņa būs arī šogad. Līdz šim esot aktīvi strādāts, lai lidsabiedrību sakārtotu tādā veidā, kādā tā ir patlaban, tādējādi saglabājot Rīgu par aviācijas centru.

Matīss skaidroja, ka ir bijis atturīgs pret izvēlēto finanšu investoru, taču vakar valdībā lēmums esot pieņemts koleģiāli. Turklāt tas esot pagaidu lēmums. Patlaban lidsabiedrībai esot negatīvs pašu kapitāls. Par iepriekšējiem gadiem radušos zaudējumu apmērs ir 80 miljoni eiro. Šo "caurumu" tad arī plānots aizpildīt ar piesaistītā investora līdzekļiem, lai būtu pozitīvs pašu kapitāls, kad arī lidsabiedrību var piedāvāt solīdām kompānijām. Matīss skaidroja, ka finanšu investora mērķis ir nopelnīt. Ja lidsabiedrība tālāk tiek sakārtota, piesaistītais finanšu investors varēs savas daļas stratēģiskajam investoram pārdot dārgāk. Jautāts par bažām saistībā ar Krievijas lidmašīnu iegādi "airBaltic", Matīss skaidroja, ka par to atbildīga ir pati lidsabiedrība. Ministrs arī atzina, ka par izvēlēto finanšu investoru pirmo reizi dzirdējis augustā. Viņam arī bijusi informācija par identificētiem riskiem saistībā ar tā piesaisti. Riskus novērst bijis valdības uzdevums.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc investors bija nepieciešams tieši tagad, Matīss skaidroja, ka ar savu peļņu "airBaltic" nevar segt avansa maksājumus noslēgtajam jauno lidmašīnu darījumam ar "Bombardier", bet aizņemties no bankas nevar, jo ir negatīvs pašu kapitāls. Savukārt, laužot līgumu ar "Bombardier", - arī šāds variants izskatīts valdībā - kompānija nevinnētu. Tagad "Bombardier" būs arī jāmaksā soda naudas par laikā nepiegādātām lidmašīnām, jo tās vajadzēja piegādāt jau šogad, kā arī ir pieejamas piešķirtās atlaides. Šajā situācijā esot bijis vajadzīgs ārējais finansējums

Matīss skaidroja, ka demisijas rakstu no Straujumas vēl nav saņēmis, un viņš nav lietas kursā, vai viņam rīt uz darbu jāiet vai nē. Vienlaikus viņš arī noraidīja, ka gatavotos kandidēt uz "Latvijas Dzelzceļa" vadītāja krēslu, jo to liedzot interešu konflikta likums.

Matīss norādīja, ka nākamajam satiksmes ministram būs daudz izaicinājumu, un ieteica nākt ar jaunām idejām. Pats viņš plāno ieņemt deputāta krēslu, taču par tālākām izvēlēm vēl lēmuma neesot, jo demisijas pieprasīšana bijusi negaidīta.

Pilseta24.lv jau vēstīja, Straujuma pieprasījusi Matīsa demisiju. Straujuma par to Matīsu šodien jau mutiski informējusi.

Iemesls demisijas pieprasīšanai esot ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamo rīcību valsts nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībai, kā arī aviokompānijas stratēģiskās virzības uzraudzības trūkums, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

"Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka "airBaltic" uzraudzība ir veikta neapmierinoši," pauž Straujuma.

Uz sarakstu