LSK pārstāve: nav retums, ka cilvēks nomirst citu acu priekšā
Par LSK darbību, LSK Jaunatni, iecietību un to, kā ikviens no mums nepieciešamības gadījumā var sniegt atbalstu un pat glābt kāda dzīvību, intervijā Pilseta24.lv stāsta LSK Valmieras komitejas izpilddirektore Solveiga Boicova.
Par LSK ir dzirdējis gandrīz katrs, bet ne visi zina tā funkcijas vai labākajā gadījumā zina tikai dažas no tām. Kādi ir galvenie LSK uzdevumi šeit Latvijā?
Pati galvenā funkcija ir būt valsts palīgam, lai rūpētos par maznodrošinātiem, trūcīgiem cilvēkiem un visiem tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama konkrēta palīdzība.
LSK darbības loks ir ļoti plašs. Jūs sniedzat sociālo, medicīnisko palīdzību, izsniedzat pārtikas pakas. Kāda veida palīdzību Latvijas iedzīvotājiem sanāk sniegt visbiežāk?
Vispazīstamākā programma ir ES bezmaksas pārtikas paku dalīšana. Ļoti bieži tiek izmantota arī humānā palīdzība, bet es domāju, ka ļoti daudzi zina arī pirmās palīdzības apmācības un nodrošināšanu dažādās sacensībās. Kad Valmierā bija velomaratons, paralēli mediķiem arī mēs nodrošinājām pirmo palīdzību.
Varbūt ir tā, ka katrā Latvijas reģionā ir specifiskas vajadzības. Kā jau minējāt – LSK darbības lauks ir diezgan plašs. Piemēram, Rīgā, Gaiziņa ielā mums ir patversme, kas ir vienīgā Latvijā, kur pieņem arī iedzērušus cilvēkus. Tā kā ir ļoti laba sadarbība ar Rīgas pašvaldību un policiju, šie cilvēki nepaliek uz ielas. Šajā patversmē ir iespējams saņemt arī cita veida palīdzību – humāno palīdzību, pārtikas pakas. Daudzfunkcionālas mājas, kurās var saņemt dažāda veida palīdzību, ir viens no LSK uzstādījumiem. Vēl jāpiebilst, ka arī daudzos novados, ne tikai pilsētās, ir palīdzības centri. Kā piemēru varu minēt sociālo centru "Stūrīši", kas darbojas kā vieta, kurā konkrēts daudzums cilvēku ar garīgās veselības problēmām tiek aprūpēti, viņi tur dzīvo. Ļoti populāra lieta ir veselības istabas. Tur darbojas medmāsa, kas var sniegt dažāda veida nepieciešamo palīdzību, vai tās būtu mazas traumiņas, asinsspiediena vai cukura līmeņa noteikšana. Tur ir pieejami arī bezrecepšu medikamenti, tehniskie palīglīdzekļi – kruķi, ratiņi.
Daudzi izmanto arī tādu pakalpojumu kā aprūpe mājās. It īpaši Rīgā. Sociālie aprūpētāji aprūpē cilvēkus ar kustību traucējumiem viņu mājās - aiziet uz veikalu, palīdzēt sakārtot māju, arī veic dažādas medicīniskas manipulācijas.
Vai paši cilvēki, kas ir nonākuši kāda veida grūtībās, bieži ir informēti par iespēju griezties pēc palīdzības LSK?
Tas ir interesanti – ir uzskats, ka LSK būtu jāsniedz jebkāda veida palīdzība tūlīt un tagad. Cilvēki ir informēti. No vienas puses mūs tas priecē, ka cilvēki meklē palīdzību. Tā kā mēs esam liela organizācija visā Latvijā, ja mums nav kaut kas pieejams, meklējam palīdzību pie saviem kolēģiem un mēģinām līdzēt. Man patīk arī otra lieta – cilvēki nav informēti tikai par to, kādu palīdzību saņemt, bet arī par to, kā viņi varētu palīdzēt LSK. Vidēji nedēļā saņemu trīs zvanus no cilvēkiem, kas vēlas ziedot vai nu mantas, vai apģērbus. Diemžēl daudzi, pārceļoties uz citu valsti, grib atstāt teju visu savu iedzīvi.
Vai par LSK biedru var kļūt ikviens, kurš rod sevī vēlmi palīdzēt?
Jā, protams. Īpaši uzteicama ir struktūrvienība LSK Jaunatne (LSKJ). Saprotamības labad – ir lielā organizācija LSK, bet uz vietām ir komitejas, zem tām vēl ir nodaļas. Piemēram, ir Valmieras komiteja, bet apakšā ir nodaļas, kas ir pagastos, novados. Struktūra ir liela. Tiešām, jebkurš interesents var kļūt par biedru, minimālā maksa ir viens lats gadā. Tādējādi, pat nedarbojoties aktīvi, cilvēks var palīdzēt Sarkanajam Krustam, samaksājot šo vienu latu gadā.
Kā aktīvajiem LSK biedriem izdodas apvienot savus tiešos pienākumus ar pienākumiem LSK?
Cilvēki ziedo laiku gan tad, kad beidzies darbs, gan reizēm ziedo savu pusdienas laiku un pat atvaļinājumu. Īpašs paldies mūsu brīvprātīgajām darbiniecēm ES pārtikas paku programmā, kuras savā pastāvīgajā darbā ir sociālo dienestu vadītājas – viņas iesaista arī savus darbiniekus. Es domāju, tie, kas ir ļoti aktīvi, iesaista arī savu ģimeni. Mana ģimene arī ir brīvprātīgie.
Kā atšķiras LSK biedrs no brīvprātīgā?
Brīvprātīgais var piedalīties tikai konkrētās akcijās, pasākumos. Tikko bija LSKJ velotūre "Desmit labi darbi desmit dienās", kur aicinājām brīvprātīgos, kas ar LSK nav saistīti. Caur masu medijiem uzrunājām jauniešus, līdzcilvēkus, citu organizāciju pārstāvjus – ja viņi vēlas, lai piesakās par brīvprātīgajiem šajā konkrētajā pasākumā. Ar to atšķiras – brīvprātīgais nav biedrs un neiesaistās darbībā. Varbūt viņš izlemj, ka gluži biedrs negrib būt, varbūt viņš jau ir biedrs piecās citās organizācijās, bet tajā brīdī ir brīvs laiks un cilvēks var iesaistīties vienā konkrētā pasākumā.
Kādas ir LSKJ funkcijas? Tās ir atšķirīgas no pārējām struktūrvienībām?
Jauniešu LSK ir ļoti, ļoti daudz, tāpēc šī struktūrvienība – LSKJ – ir ar savu vadītāju un savām programmām. Jaunieši ir daudz mobilāki, tāpēc tiek izmantotas dažādas projektprogrammas, vairāk jauniešiem atbilstošas lietas, piemēram, komunikācija ar ārvalstu jauniešiem Sarkanā Krusta darbības līmenī. Vēl populāras ir pirmās palīdzības sacensības, kas ir jauniešiem. No sākuma sacensības ir lokālā mērogā, labākā tiek tālāk, galu galā vislabākā Latvijas komanda var piedalīties starptautiskajās sacensībās Vācijā, Itālijā.
Jauniešiem pašiem ir savas programmas, tāpat viņi var iesaistīties mājas aprūpē kā palīgi, ja viņiem nav speciālas izglītības. Jaunieši biežāk rīko paši savas akcijas. Piemēram, šīs velotūres, pagājušogad "Ieminies par iecietību", šogad "Desmit labie darbi desmit dienās" - tās katru gadu aptver citu Latvijas daļu un ir ar citu ideju. Jauniešiem ir augstāka aktivitāte, viņi izmanto citus rīkus. LSK biedri gados vairāk interesējas par citām lietām, iesaistās t.s. nopietnajās ilgtermiņa programmās.
Runājot par iecietību – vai Latvijā cilvēki arī ikdienā ir iecietīgi pret apkārtējiem? Piemēram, kāds pakritis uz ielas...
Tas ir duāls jautājums. Varētu būt procentuāli vairāk cilvēku, kas pievērstu uzmanību saviem apkārtējiem. Problēma ar uz ielas pakritušu cilvēku ir ļoti liela. Arī cukurslimniekiem bieži ir tādas pašas izpausmes kā cilvēkam, kas ir par daudz iedzēris.
Gribētos teikt - vairāk darbojoties NVO, ir priekšstats, ka Latvijā ir izpalīdzīgi cilvēki. Tas tāpēc, ka es ikdienā ar to daudz saskaros. Tad es pēkšņi sastopos ar gadījumiem, kas liekas prātam neaptverami – cilvēks nomirst citu acu priekšā, kas Latvijā diemžēl nav retums. Tad ir jāmēģina saprast, ko mēs kā NVO varam lietas labā darīt. NVO varbūt ir tās, kas var veicināt iecietību ar savām aktivitātēm.
Jūsuprāt, šādas informēšanas aktivitātes ilgtermiņā dos rezultātus?
Kāpēc mēs nodaļās iesaistām aizvien jaunākus cilvēkus? Mans subjektīvais uzskats ir, jo agrāk jaunieši saskaras ar dažādiem cilvēkiem un problēmām, jo tas ir labāk viņiem pašiem. Tikai tā izveidosies iecietīga sabiedrība. Es uzskatu, ka man nav nekādu tiesību iet klāt pieaugušam cilvēkam un viņu mācīt, bet akcijas rīkot – tas ir jādara. Cik no tām ir atdeves, tas ir cits jautājums. Bet galvenokārt tas ir darbs ar jauniešiem – viņi to redz savā darbībā, sadarbojoties ar citām organizācijām, saskaroties ar bērniem, kuriem ir dažādas invaliditātes.
Pēdējā laika populārākā programma, kurā iesaistās LSK, ir ES pārtikas paku izdale. Nereti pārmests par to nepilnvērtīgo saturu, ka ar to nepietiek, lai iztiktu.
Saudzīgi runājot, šī programma šķiet tāda, kuru varbūt nemaz nevajadzētu turpināt. No vienas puses šī programma pieradina cilvēkus pie domas, ka ik mēnesi kaut kas būs. Tomēr tā turpinās, tikai šogad saturs ir uzlabots – tur vairs nav tikai milti un graudaugu produkti, tā ir papildināta ar citiem produktiem. Tomēr šī paka ir domāta, lai atbalstītu cilvēku, nevis nodrošinātu. Neviena ES programma nav domāta, lai nodrošinātu. Cilvēkam pašam ir jābūt kaut kādai līdzatbildībai. Tāpēc pakas dala cilvēkiem ar trūcīgo izziņām, kuras tiek piešķirtas uz trīs mēnešiem, ne vairs uz ļoti ilgu laiku, kā kādreiz. Tagad arī skatās – varbūt cilvēkam var palīdzēt kaut kā savādāk. Man ir liels prieks par cilvēkiem, kuri to saprot. Divus mēnešus dalot pakas, man šķiet – varbūt šīs pakas daudziem tiešām ir ļoti nepieciešamas, tās var dot būtisku atspaidu daudzbērnu ģimenēm.
Bieži vien attieksme ir noklausīta no malas, ir nesapratne un sabiedrības dalīšanās. Bet pie mums ir nākuši cilvēki, kas nekad mūžā nav domājuši, ka paliks bez darba un vērsīsies pēc palīdzības. Tie ir cilvēki ar ļoti augstām intelektuālām spējām un izglītību, kuri nevar dabūt darbu tikai tāpēc, ka ir pirmspensijas vecumā. Īpaši sievietes, kuras reģionos nevar dabūt darbu, jo ir pirmspensijas vecumā. Ja sieviete ir viena, kurai nav bērnu un varbūt ir miris vīrs, tad situācija var būt ļoti sarežģīta.
Tomēr varu teikt, ka Valmierā mums ar pārtikas pakām veicas labi. Cilvēki ir organizēti. Ja rodas kādi jautājumi, man var zvanīt jebkurā diennakts laikā, cilvēki nekad lieki un negodprātīgi nav izmantojuši šo iespēju.
Kādi ir citi būtiskākie projekti, kurus pašlaik LSK realizē Latvijā?
Būtiskākie projekti ir Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Viens liels projekts ir Latgalē, tuvu 100 tūkstošiem latu. Otrs, arī Sociālā fonda projekts, ir saistīts ar aprūpi mājās. Tiek apmācīti cilvēki, lai viņi var kļūt par mājas aprūpes speciālistiem. Tieši ne pilsētās, bet Vidzemes reģionā, kur speciālistu tiešām trūkst. Vēl ir jau iepriekš minētais centrs "Stūrīši", kur tiek aprūpēti cilvēki ar garīgās veselības problēmām, un patversme Rīgā.
Vai, Jūsuprāt, LSK darbība Latvijā ir optimāla un veiksmīga, vai arī redzat vietu būtiskiem uzlabojumiem?
Jāsaka, ka šogad intensīvi par to runājām gan nodaļās, gan komitejās. Domājām par to, cik optimāla ir šī struktūra, kāda tā ir patlaban. Latvijā ir komitejas, kas apvienojušās. Tagad skatāmies, kā veicas šīm komitejām, kuras apvienojās, lai varētu secināt – kā ir labāk. Nākamgad mums būs kongress, kas notiek reizi četros gados. Šajā kongresā skatīsimies jau konkrētus ierosinājumus.
Otrs - pēdējā laikā ir ciešāka sadarbība ar novadu pašvaldībām. Pašvaldības izsaka vēlmi sadarboties ar LSK konkrētu ideju jomā, sociālo jautājumu risināšanā. Mēs viens otram varam palīdzēt. To es redzu kā pozitīvu virzību.
Video interviju ar Solveigu Boicovu skatieties šeit.
Uz sarakstu
