LSB: jaunajam veselības ministram jāatrod finansējums nozarei
Tāpat tiek gaidīta vēlme un spēja norobežoties no šauru personu vai to grupu lobija un koncentrēties uz Latvijas iedzīvotāju interesēm un veselības, darbaspējas saglabāšanu.
LSB valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs paziņojumā skaidro, ka jaunajam ministram, kurš stāsies demisionējušās Ingrīdas Circenes vietā, galvenais uzdevums būs panākt tūlītēju finansējuma pieaugumu. Papildus nauda nepieciešama jau šim gadam, jo 2014.gada piešķirtais finansējums veselības aprūpei ir mazāka nekā pērn. Tiek lēsts, ka vēl šogad nepieciešami papildus 14 miljoni eiro.
Tāpat Latvijas slimnīcu biedrība norāda, ka ministram būs jāuzstāj uz finansējuma pieaugumu arī nākamajā gadā, kā arī jāveido tāda normatīvo aktu bāze Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu sadalei, kas būtu pakalpojumu pieejamību veicinoša.
LSB valdes locekle Egija Širova vērš uzmanību uz iepriekšējo pieredzi, atgādinot, kādas sekas veselības aprūpes nozare izjūt, kad lēmumi pieņemti šauru grupu vai personu interesēs. Viens no piemēriem, kas tieši skar slimnīcas Latvijas reģionos, ir Didža Gavara laikā ieviestās prasības par nepieciešamajiem standartiem laboratorijām, kas var pretendēt uz valsts apmaksātu pakalpojumu izpildi. Vēl tagad slimnīcas cīnās ar sekām, jo tika noteikti tādi nepamatoti augsti ISO standarti, kurus varēja izpildīt vien E. Gulbja privātā laboratorija.
Arī iepriekšējās - Valda Dombrovska - valdības laikā tika veiktas reformas, kas nebija izmaksu pamatotas un veicināja veselības aprūpes centralizāciju Rīgā.
Taču tāda pieeja šobrīd nedrīkst būt. Pat, ja pakalpojumi ārpus Rīgas, ņemot vērā mazāku iedzīvotāju skaitu reģionos, valstij izmaksā dārgāk, tie ir vajadzīgi. Ja tie nav pieejami, reģionu iedzīvotājiem veselības aprūpe kļūst vēl dārgāka un nepieejamāka kļūst vēl dārgāki, jo pie izmaksām jāpieskaita arī ceļa izdevumi, kavētas darba dienas un nenopelnīta alga. Uz izpratni šajā jautājumā nākamo ministru aicina LSB.
Tāpat jāizvērtē lietderība koncentrēties uz ambulatoro aprūpi reģionos. Kā teikts paziņojumā, tad dzzīves piemēri apliecina, ka iedzīvotāji tomēr meklē iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcās. Tas izskaidrojums ar diviem iemesliem. Daudzos gadījumos saslimšanas ir ielaistas un līdz ar to prasa nopietnu ārstēšanu un augsta līmeņa speciālistu palīdzību. Taču labākie speciālisti strādā slimnīcās, privātajās klīnikās, jo ambulatoro pakalpojumu tarifi un līdz ar to arī ārstu algas, pieņemot ambulatori, ir mazākas. Taču ne visi iedzīvotāji var atļauties apmeklēt speciālistu privātajās ārstniecības iestādēs, līdz ar to uz konsultācijām, pakalpojumiem slimnīcās veidojas garas rindas.
Tāpat jāpārdomā kvotu sadalījums pa reģioniem, ņemot vērā pieprasījumu. Šobrīd veidojas situācijas, ka vienā novadā, pilsētā rinda pie speciālista nav, savukārt citur jāgaida mēnešiem ilgi. "Nevar piespiest pacientus braukt uz kaimiņu pilsētu, būtu jābūt iespējamai pārdalei šādos gadījumos," uzskata Širova.
Viens no svarīgākajiem veselības ministra uzdevumiem ir noturēt mediķus Latvijā un piesaistīt tos darbam arī reģionos. Šobrīd par valsts līdzekļiem medicīnisko izglītību saņem ļoti daudzi, bet Latvijas slimnīcās nav, kas strādā.
Kā uzskata LSB, tad šī brīža finansēšanas modelis nodrošina ģimenes ārstam lielāku algu par slodzi, nekā slimnīcas dežūrārstam, kuram atbildība augstāka un darba režīms saspringtāks. Tāpat arī privātās klīnikas nodrošina konkurētspējīgu, tirgus cenai atbilstošu atalgojumu, ko nevar izdarīt valsts un pašvaldību slimnīcās, kuras sniedz pakalpojumus saskaņā ar valsts apstiprinātu tarifu, kas jau ilgstoši neatbilst reālajām izmaksām.
Līdz ar to LSB aicinās jauno ministru pārstrukturēt veselības aprūpes sistēmu un budžetu tā, lai pakalpojumi ir pieejami visiem valsts iedzīvotājiem. Savukārt, īstenojot ES struktūrfondu apguvi, aicinās koncentrēties ne tik daudz uz bukletu drukāšanu un stratēģiju izstrādi, bet domāt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību - tai skaitā rehabilitāciju, kurai atvēlētais finansējums ir nepietiekams un liedz atgūt veselību un darba spējas daudziem Latvijas iedzīvotājiem, teikts paziņojumā medijiem.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pieņems veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) demisiju, savukārt iespējamo kandidātu ministra amatam valdības vadītāja vēl neatklāj.
Tāpat Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis varētu būt veselības ministrs, otrdien, 8.jūlijā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Uz sarakstu
