Loskutovs vēstulē biedriem netieši norāda uz Āboltiņas atbildību, ka "Vienotība" zaudējusi tiesības vadīt valdību

No Loskutova paustā netieši izriet, ka partijas līdere Solvita Āboltiņa ir atbildīga par to, ka "Vienotības" pārstāvis nav saņēmis Valsts prezidenta nomināciju premjera amatam. Politiķis aģentūrai LETA apstiprināja vēstules autentiskumu un to, ka tā atspoguļo tā dēvētā sešinieka pozīciju. Deputāts gan akcentēja, ka vēstule nebija paredzēta publiskošanai un bija domāta tikai iekšējai saziņai.

Loskutovs vēstulē sniedz īsu ieskatu norisēs, kā rezultātā "Vienotība" ir zaudējusi Ministra prezidenta amatu un tiesības vadīt valdību.

Viņš norāda, ka Āboltiņa 19.novembrī sarunā ar deputāti Ilzi Viņķeli iezīmēja nepieciešamās pārmaiņas valdībā. Kritiski vērtējot Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un Ministru kabineta darbību, Āboltiņa darījusi zināmu, ka nepieciešams valdības restarts un viņa ir gatava uzņemties valdības vadību. Paredzētās izmaiņas esot saskaņotas ar Valsts prezidentu, kurš esot solījis Āboltiņai nomināciju Ministru prezidenta amatam.

Āboltiņa vēlējusies pārliecināties, vai šī plāna īstenošanu atbalstītu "Vienotības" deputāti Viņķele, Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Veiko Spolītis, jo Valsts prezidents vēloties apliecinājumu, ka Āboltiņas valdību atbalstītu visa "Vienotības" frakcija, arī tā sauktie opozicionāri.

Āboltiņa sarunā iezīmējusi topošās valdības koalīcijas aprises, norādot, ka nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK netiktu aicināta koalīcijā, bet partnerības ietvaros tikai atsevišķi tās pārstāvji tiktu uzaicināti valdībā (uz Kultūras ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju), savukārt balsu vairākuma nodrošināšanai piesaistītu Latvijas Reģionu apvienību, tās frakcijas vadītājam Dainim Liepiņam piedāvājot vadīt Ekonomikas ministriju.

"Sešinieka" deputāti citā sanāksmē norādīja, ka nacionālās apvienības atstāšana ārpus koalīcijas būtu nesaprātīga pieaugušas labējās radikalizācijas apstākļos Eiropā, un uzsvēra, ka stabilu koalīciju bez šī politiskā spēka izveidot nav iespējams. Tika uzsvērts, ka Liepiņš kā tiesājamais nedrīkst strādāt valdībā un ka "Vienotības" virzītajai izglītības ministrei Mārītei Seilei vajadzētu piedāvāt iespēju turpināt darbu arī jaunajā Ministru kabinetā. Deputāti arī vaicājuši, vai Āboltiņa redz iespēju restartētās valdības vadīšanu uzticēt kādam citam "Vienotības" politiķim, kas bauda lielāku sabiedrības uzticību, taču atbilde bijusi "nē."

Kad Straujuma atradās darba vizītē Ķīnā, esot noticis mēģinājums viņu pierunāt atkāpties no amata, tomēr premjerministre nav pakļāvusies spiedienam. Deputāti informēja Straujumu par Āboltiņas plānu, bet premjerministre pauda gatavību turpināt strādāt. Vēl viens mēģinājums panākt viņas atkāpšanos tieši partijas kongresā 4.decembrī notika pāris dienas pirms kongresa, "Vienotības" valdes sēdē. Kongress noritēja "mierīgā" gaisotnē, bet pēc dienas Straujuma paziņoja par demisiju.

Pirms partijas sarunu grupas tikšanās ar Valsts prezidentu Judins "Vienotības" ģenerālsekretāram Artim Kamparam jautāja, kāds ir vēlamais topošās valdības koalīcijas modelis, tomēr Kampars atteicās šo jautājumu komentēt, aizbildinoties, ka šādām diskusijām jānotiek partijas valdē un domē. Tomēr pirms tikšanās ar Valsts prezidentu šāda diskusija nenotika. Sarunā ar Valsts prezidentu Judins "sešinieka" vārdā izteicās, ka jaunajā koalīcijā jāstrādā pašreizējās koalīcijas partijām.

Neilgi pēc tam nacionālā apvienība publiski paziņoja, ka neatbalstīs Āboltiņu kā Ministru prezidenta amata kandidāti, pamatojot to ar sabiedrības kritiski zemo uzticību politiķei. 15.decembrī "Vienotības" valdes un frakcijas sēdē bez izvērstas diskusijas par iespējamiem valdības veidošanas sarežģījumu riskiem Āboltiņa tika nosaukta kā vienīgā "Vienotības" premjera kandidāte. Neraugoties uz "sešinieka" deputātu aicinājumu izvirzīto kandidāti nekavējoties apstiprināt ar balsojumu, lēmums tika atlikts līdz 28.decembrim.

No kopumā 32 valdes un frakcijas pārstāvjiem Āboltiņu atbalstīja 24. Balsošanas rezultāti netika izmantoti, lai oficiāli pieteiktu viņu kā Ministru prezidenta amata kandidāti Valsts prezidentam. Nav izslēgts, ka Āboltiņa tika pieteikta, bet bija noraidīta, jo uz tikšanos ar Valsts prezidentu 30.decembrī netika aicināti sarunu grupas dalībnieki un līdz ar to nav zināms tikšanās saturs, vēstulē pauž Loskutovs.

Valdes sēdē partijas priekšsēdētaja paziņoja, ka iniciatīvu Ministru prezidenta nominēšanā uzņemas Valsts prezidents un "Vienotība" pilnībā uzticas viņa izvēlei. Loskutovs vēstulē tālāk pievēršas jautājumiem par iespējamiem premjera kandidātiem, kas izskanēja publiskajā telpā.

Čigāne sarunā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārlis Šadurski 8.janvārī savu domubiedru vārdā esot apliecinājusi atbalstu viņa izvirzīšanai premjera amatam, aicinot atbalstu nostiprināt ar valdes balsojumu. Diemžēl Āboltiņa atsauca 11.janvārī plānoto valdes sēdi, kurā Šadurski varētu oficiāli izvirzīt premjera amatam, vēstulē partijas biedriem akcentē Loskutovs. Deputāti atkārtoti lūdza sasaukt valdes sēdi un oficiāli nominēt Šadurski, arī frakcijas deputāts Aldis Adamovičs aicināja sasaukt valdes un frakcijas sēdi, lai oficiāli apstiprinātu Šadurski kā "Vienotības" virzītu Ministru prezidenta amata kandidātu, taču tas netika izdarīts.

11.janvārī koalīcijas partneri, nesaprotot, vai "Vienotībai" ir oficiāli izvirzīts Ministru prezidenta amata kandidāts un kādēļ "Vienotības" partijas un frakcijas vadība ar potenciālajiem koalīcijas partneriem nenotur sarunas par atbalstu savam kandidātam, tikās ar "sešinieka" deputātiem - Viņķele un Judins ar nacionālo apvienību un Viņķele un Čigāne ar Zaļo un zemnieku savienību. Šajās sarunās Vienotības deputāti apliecināja, ka noteikti atbalstīs Šadurski, ja Valsts prezidents viņu nominēs Ministru prezidenta amatam, norāda Loskutovs.

Uz vairākkārtīgiem kolēģu jautājumiem par to, vai par Šadurski ir arī valdes un frakcijas lēmums, diemžēl bija jāatzīst, ka valdes sēde ar oficiālu nomināciju nav plānota. Kolēģi informēja, ka ieilgušās neskaidrības un "Vienotības" pasivitātes dēļ viņi būs spiesti lemt par iespēju virzīt savu Ministru prezidenta amata kandidātu, ko apliecinās ar oficiālu balsojumu. Pirmdien, 11.janvārī, ZZS valde izvirzīja Māri Kučinski (ZZS) kā apvienības kandidātu Ministru prezidenta amatam. "Vienotības" deputāti arī 12 janvārī "Vienotības" sarakstē turpināja pieprasīt valdes sēdes sasaukšanu, tomēr nesekmīgi.

"Aprakstīto notikumu rezultātā tika gāzta Straujumas valdība un "Vienotība" zaudēja Ministru prezidenta pozīciju. Nešaubos, ka pēc divu "Vienotības" pārstāvju atteikšanās būt nominētiem Ministru prezidenta amatam Valsts prezidents nevarēja nosaukt "Vienotības" biedru kā kandidātu uz šo amatu, nepārliecinoties, ka tam ir partijas atbalsts, proti, ka partijas valde viņu ir izvirzījusi kā kandidātu Ministru prezidenta amatam. Uzskatu, ka "Vienotības" valde neizvirzīja Šadurski Ministru prezidenta amatam tādēļ vien, ka Āboltiņa nebija gatava atsaukt savu kandidatūru vai piekrist tam, lai šādu lēmumu pieņemtu "Vienotības" valde," pauž Loskutovs.

Uz sarakstu