Latvija grasās paplašināt goda konsulu tīklu

Ministrs skaidroja, ka jau 2012.gadā Ministru kabinetā tika apstiprināts, kā arī pirms tam Saeimas Ārlietu komisijā diskutēts par vēstniecību tīklu attīstības plānu līdz 2020.gadam. Pakāpeniski, cik nu finansējums ļauj, Latvija to arī pilda, norādīja Rinkēvičs.

Nesen tika atvērta vēstniecība Korejā, savukārt pirms dažiem gadiem Latvija atvēra savu vēstniecību arī Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. "Jā, mēs arī pārskatījām vēstniecību tīklu Eiropas Savienībā," atzina ministrs, piebilstot, ka tuvākajos gados vēl vajadzētu atvērt vēstniecību Brazīlijā.

"Mēs raugāmies arī Singapūras virzienā, faktiski uz tiem reģioniem, kuros ir ekonomiskās un tirdzniecības iespējas," viņš piebilda.

Kā otru instrumentu ekonomisko un tirdzniecības iespēju paplašināšanai Rinkēvičs minēja goda konsulus, un Latvija pakāpeniski paplašinot šo tīklu. Tikmēr, ņemot vērā to, ka noteiktās sankcijas, piemēram, pret Irānu tika atceltas pavisam nesen un Latvija tikai sākusi sadarbību ar šo valsti, goda konsulu tīkls vēl gan nav pietiekami attīstīts.

"Taču tas ir viens no jautājumiem, kas tuvākajā laikā tiks risināts, jo politiskajā līmenī mūsu attiecības ar Irānu ir labas. Ir bijušas manas vizītes, sarunas ar kolēģi dažādos formātos, un mēs tiešām redzam iespēju attīstīt ekonomiskās attiecības ar daudzām Tuvo Austrumu valstīm. Ar Persijas līča valstīm, Irānu, arī Dienvidaustrumāziju," sprieda politiķis.

Viņš sacīja, ka pastāvīgi tiek meklēti šo valstu pilsoņi un tiek aktīvi ar tiem strādāts, aicinot kļūt par goda konsuliem. Tomēr tas nav apmaksāts amats - to cilvēki veic par saviem līdzekļiem, savā ziņā palīdzot Latvijas pilsoņiem, kad viņi nonāk kādās problēmās. Tāpat goda konsuli veicina ekonomiskos kontaktus.

"Te nu gan jāsaka, ka mums šādi goda konsuli ir vairāk nekā 100 valstīs. Tomēr jāsaprot, ka Ārlietu ministrijas budžets nav pats lielākais. Patiesību sakot, mēs esam viena no vismazākajām ministrijām, taču prasību pret mums gan ir daudz," atzina ministrs.

Viņš norādīja, ka daudzi no vēstniecības sagaida īpašus politiskos un ekonomiskos sakarus, kā arī Latvijas vēstures mācīšanu, nepieciešamo palīdzību tautiešiem. Tomēr vēstniecībās vidēji strādājot divi līdz četri cilvēki.

"Šeit, protams, man ir cerība, ka izpratne par to, ka ārlietu dienests tiešām sniedz pievienoto vērtību, pamazām attīstīsies. Tikmēr mēs operējam tajā budžeta rāmī un ar to štatu, kāds nu mums tas ir," izteicās ministrs.

Visu interviju ar Rinkēviču lasiet aģentūras LETA sadaļā LETA+ (http://www.leta.lv/plus/1339EE09-F1A5-0861-AE8A-9D8951E5A9FB/ ).

Uz sarakstu